Eksperti raizējas par priedēm Jūrmalā mizgraužu invāzijas dēļ

Valsts meža dienests nokaltušo priežu pārbaudē Jūrmalā konstatējis agresīvu kaitēkļu mizgraužu invāziju. Mežaudzes apsekošanā Šleseram piederošajā teritorijā paņemtas arī analīzes augsnei un koksnei, lai pārliecinātos vai kokiem nav nodarīts apzināts kaitējums. Jau ir neglābjami nokaltušas 9 priedes, bet vēl piecām priedēm ir iespējama veselības pasliktināšanās.

Valsts meža dienests nokaltušo priežu pārbaudē Jūrmalā konstatējis agresīvu kaitēkļu mizgraužu invāziju. Mežaudzes apsekošanā Šleseram piederošajā teritorijā paņemtas arī analīzes augsnei un koksnei, lai pārliecinātos vai kokiem nav nodarīts apzināts kaitējums. Jau ir neglābjami nokaltušas 9 priedes, bet vēl piecām priedēm ir iespējama veselības pasliktināšanās. Šobrīd eksperti satraukti par kaitēkļu migrēšanu uz citiem kokiem.

Valsts meža dienesta biologs Agnis Šmits aizvadītajā nedāļā devās uz Jūrmalu, lai veiktu nokaltušo priežu pārbaudi Upes ielā, kur atrodas Aināra Šlesera mājoklis. Eksperts stāsta, ka 9 priedes šajā teritorijā ir pilnībā aizgājušas zudībā kaitēkļu dēļ. Dienesta darbinieki paņēma vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas un konstatēja agresīvu priežu galotņu kaitēkļu - sešzobu mizgraužu uzbrukumu.

Mizgrauži šeit uzdarbojušies visticamāk aptuveni divus gadus. Sakņu un stumbra bojājumi kokiem gan netika konstatēti. Parasti šie kukaiņi apstrādā tuvumā esošas priedes, taču ja tādu nav viņi var sākt pārvietoties lielākos attālumos. Biologs secina, ka Upes ielas mežaudzē kaitēklis iemitinājies, visticamāk no aptuveni 3 km attālumā esošās nodegušā meža platības. Vārguļojošās un nokaltušās priedes no degušās teritorijas pirms četriem gadiem netika izvāktas, veidojot labu bāzi koku kaitēkļiem. Tādēļ eksperti bažījas par citu koku veselību Jūrmalā.

Fakts, ka dižās priedes ir nokaltušas īpašniekam tāpat nedos nekādas apbūves vai zemes transformācijas privilēģijas, jo tā ir un būs Latvijas meža zeme. Iespējams šajā vietā mežaudzi pat būs jāatjauno, sacīja Šmits. Savukārt Valsts Augu aizsardzības dienests paņēma arī augsnes un koksnes paraugus, lai pārbaudītu vai priedes novājinātas ar kādām kaitīgām vielām. Dienesta pārstāvis Raivis Grosbārdis informē, ka analīžu rezultāti būs Zzināmi divu nedēļu laikā.

Mizgraužiem esot jau gana ilga vēsture Latvijā, parasti tie savairojas ciršanas atliekās. 2002. gadā šos kaitēkļus atklāja daudzās Latvijas nokaltušajās priedēs un 2008. gadā tie sasnieguši sērgas apmērus - tika izzāģētes priežu audzes pat 15 hektāru platībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt