Valsts prezidents Andris Bērziņš, vedot dēlu uz Zinību dienu skolā, rupji izturējies pret televīzijas operatoru. Bērziņš pēc tam atvainojās un skaidroja, ka to darīja, jo gan pats, gan dēls bija uztraucies un tā esot aizstāvējis savu ģimeni. Eksperti uzskata, šis ir mulsinošs izņēmuma gadījums, no kā politiķim būtu jāmācās. Ētikas un personiskās dzīves pārkāpumus šeit nesaskata. Tomēr Latvijā nav vienotas mediju attieksmes pret personu privāto dzīvi un datu drošību.
Zinību dienā uz pirmo skolas dienu savu dēlu arī prezidents Andris Bērziņš. Notikums atspoguļots arī viņa mājas lapā. Tomēr pie skolas ieejas, prezidents rupji vēršas pret televīzijas operatoru. Vēlāk prezidents operatoram atvainojas. Televīzijai LNT Bērziņš atzīst, ka gan viņš, gan jaunais skolnieks bijis satraucies un šādi tēvs aizstāvēja sava dēla tiesības uz privāto dzīvi.
Ētikas profesore Skaidrīte Lasmane vērtē, ka tik strikta privātās telpas sargāšanas šoreiz ir bijusi pārspīlēta. Prezidenta rīcību viņa vērtē kā mulsinošu. Tomēr ar atvainošanos operatoram varētu arī nepietikt, jo no prezidenta prasa kulturālu rīcību un iespēju uzzināt dažādus viņa darbības aspektus.
Politologs Juris Rozenvalds neatminas, kad bez politiskā strīda karstuma un uzmācīga paparaci vai mediju uzmanības būtu bijis līdzīgs incidents. Šoreiz ir nepamatoti aizskarti žurnālisti, kas darīja savu darbu.
Līdz šim nav vienota prakse, kā mediji izvēlas attēlot pasākumus, kurus personas var nosaukt par privātiem. Tāpat arī ne vienmēr bērnu sejas tiek aizsegtas un tā pasargātas tiesības uz datu neaizskaramību, skaidro juriste Linda Lejiņa.
Prezidentu saprot Kristīne Dupate, kas savulaik tiesājusies ar izdevniecību "Santa" par viņas privātās dzīves fotogrāfiju publicēšanu, kad viņa devusies prom no dzemdību nama ar jaundzimušo uz rokām. Viņa uzsver - šajā gadījumā primārās ir bērna tiesības un mediji bieži pārkāpj pieļaujamās robežas.
