Sociologs Aigars Freimanis norādīja, ka Bērziņa paziņojumus Krievijas politikas kontekstā ir "grūti savilkt kopā".
"Viņš bieži izmanto nepabeigtā teikuma metodi, nepasakot savu domu līdz galam, kas viņam nenāk par labu. Tas dod iemeslu dažādām spekulācijām, pārpratumiem un tamlīdzīgām lietām," sacīja Freimanis.
Sociologs atzina, ka lielākā Bērziņa neveiksme bijusi atzīšana, ka ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apciemot Latviju joprojām ir spēkā. "Tas bija caurkritiens! Pašreizējā situācijā paziņot, ka joprojām ir spēkā ielūgums Putinam - tas ir dīvaini," tā Freimanis.
Savukārt politologs Jānis Ikstens pauda viedokli, ka Bērziņš neuzvedas tā, kā pienāktos ES un NATO dalībvalsts prezidentam.
"Bērziņa paziņojumi nav tādi, kā pašreizējā brīdī vajadzētu būt rietumnieciski noskaņotas valsts līderim. It īpaši tas izceļas uz Igaunijas prezidenta Tomasa Henriha Ilvesa un Lietuvas prezidentes Daļas Gribauskaites paziņojumu fona," sacīja Ikstens.
Politologs uzsvēra, ka Ārlietu ministrijas pēdējo dienu paziņojumi un Valsts prezidenta publiskā nostāja Krievijas jautājuma kontekstā, disonē.
"Skaidras prezidenta nostājas nav. Tas nav pareizi, ņemot vērā, ka runa ir nevis, piemēram, par Portugāli, kas atrodas pietiekami tālu no Krievijas, bet gan ES un NATO valsti, kas robežojas ar Krieviju, un kurā ir pietiekami liela krievu diaspora," piebilda Ikstens.
