Panorāma

Krūts vēža tests, kas var aiztaupīt ķīmijterapiju

Panorāma

Paziņoti "Spēlmaņu nakts" nominanti

Rīgā notiks "Europride 2015"

Eksperti: Praids veicina izpratni par seksuālajām minoritātēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rīga šonedēļ kļuvusi par Eiropraida galvaspilsētu. Izskan prognozes, ka sestdien gaidāms līdz šim Austrumeiropas vēsturē lielākais Eiropraida gājiens. Tas pulcēs lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas jeb LGBT kopienas pārstāvjus un viņu draugus no daudzām valstīm. Policija strādās pastiprinātā režīmā, jo pieļauj dažādu provokāciju iespējamību. Solidarizējoties ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, gājienā dosies arī Latvijā pazīstami cilvēki un ārvalstu politiķi. Viņu vidū arī pirmais Amerikas Savienoto Valstu īpašais sūtnis seksuālo minoritāšu tiesību jautājumos Rendijs Berijs.

Viņš savu vizīti Latvijā iesācis ar uzstāšanos konferencē par vārda un pulcēšanās brīvību. Intervijas sākumā viņš uzsver – šajā reģionā viesojas pirmo reizi un priekšstats par situāciju šeit tikai veidojas, piemēram, no vakar pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā.

„Viena no lietām, kas mani uztrauc, ko arī šorīt jau pieminēju – šie tā saucamie propagandas un citi likumi, kas ierobežo nevalstisko organizāciju iespējas darboties. Tas tomēr skar vārda brīvības pašus pamatus,” vērtē Berijs.

Viņš ir pārliecināts, ka praids ir plats solis seksuālo minoritāšu kopienas atzīšanas virzienā, un min katoļticīgās Polijas piemēru, kur sabiedrība kopš pirmā praida esot kļuvusi krietni iecietīgāka.

„Praids dod LGBT kopienai cilvēka seju. Daudzi saka, ka nepazīst nevienu geju vai lesbieti, un šī personificēšana ir ļoti svarīga,” skaidro Berijs. „To parāda arī manis paša piemērs. Es uzaugu ASV lauku apvidū, kur varētu gaidīt īpašu neiecietību, bet tā nebija. Nelielajā sabiedrībā, kurā dzīvoju, mani atbalstīja, jo vispirms iepazina mani kā cilvēku. Kad atklāju, kas esmu, tā bija tikai vēl viena manas personības šķautne,” viņš saka.

Līdz ar Beriju uz praidu Rīgā ieradies arī seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvis Stjuarts Milks. Viņš rāda grāmatu, kas Latvijas skolās, visticamāk, nenonāktu, neizturot jauno izglītības likuma grozījumu cenzu. Tā ir par viņa tēvoci Hārviju Milku – pirmo atklāto geju ASV, kurš ievēlēts apgabala pārvaldē. Pēc Milka slepkavības dibināts viņa vārdā nosaukts fonds, kas aizstāv LGBT kopienu visā pasaulē. 

„Kad kāds ir apspiests – sievietes, cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu, imigranti vai LGBT kopienas pārstāvji, tas attiecas uz mums visiem,” norāda Milks un turpina:

„Nav svarīgi, ka varbūt Sanfrancisko mums ir nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības – ja kāds tiek diskriminēts, piemēram, Rīgā, tas attiecas arī uz mums."

Milks pieņem daudzu arī LGBT kopienas pārstāvju pausto, ka praids vairo sabiedrības agresiju, bet uzskata – ieguvums ir tā vērts. „Esmu piedalījies gājienos, kur mani apmētā ar olām un citām lietām, tā notiek, bet es jums garantēju, ka kaut kur Rīgā būs kāds jauns cilvēks, kurš pirmo reizi nejutīsies vientuļš, pirmo reizi nodomās – man ir cerība, un pēc praida vairs nekad nemēģinās sev nodarīt pāri. Un tas nozīmē vairāk par visu pārējo,” atzīmē Milks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti