"Ja gribam aizsargāt savus indivīdus un sabiedrību, būtu jāsāk skaidrot sabiedrībai - labāk, lai Drošības policijai (DP) ir vairāk datu, kas jūs pasargās," sacīja Zatlers, gan piebilstot, ka acumirklī nav vajadzības kardināli pastiprināt drošības dienestu darbību.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzina, ka sabiedrības drošības nolūkos ir jābūt noteiktām datu bāzēm un personu datu apmaiņai starp drošības dienestiem. Prezidents izteica cerību, ka notikušais kalpos kā grūdiens Eiropas Padomei noregulēt likumdošanu, vismaz to, kas attiecas uz pasažieru datu apmaiņu.
Savukārt Drošības policijas priekšnieka vietnieks un Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis klāstīja, ka katru gadu uzlabojas Eiropas drošības dienestu sadarbība.Tādā veidā šogad Eiropā novērsti astoņi vai deviņi terorakti. Tomēr, lai cik labi strādātu, drošības dienesti nekad nevar līdz galam, “liekot roku uz sirds”, teikt - varam novērst visus teroraktus, atzina Leitietis.
Mediju un publisko attiecību pētniece, publiciste Sandra Veinberga gan norādīja, ka žurnālistes karjeras laikā bijusi spiesta pārliecināties, ka drošības dienestu tehnika tiek izmantoti nekrietnos nolūkos. Pēc viņas teiktā, pastiprināta novērošana šobrīd pārkāpj cilvēktiesības.
Vērtējot, kā mainīsies Eiropas Savienības (ES) pamatvērtības pēc uzbrukuma Parīzē, Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns lēsa, ka ES nostāja radikalizēsies un popularitāti gūs labēji noskaņoti politiķi kā, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Marina Lepēna. Turpretī Leitietis vērtēja, ka Latvijā viss paliks pa vecam – “iesim uz priekšu soli pa solim”.
Jau vēstīts, ka piektdien, 13.novembra vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki, no viņiem aptuveni 42 vēl svētdienas vakarā bija kritiskā stāvoklī. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā. Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.
Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.
Daudzu pasaules valstu līderi pauduši nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti".
