Šonedēļ, uzrunājot jaunievēlēto 12. Saeimu, Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja par nodomu rosināt likumdošanas izmaiņas, lai veicinātu politisko partiju ilgtspēju.
”Lai veicinātu partiju stabilitāti un atbildību, kā arī konsolidāciju, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Jau šomēnes iesniegšu jums likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēta politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus konkrētus priekšlikumus, piemēram, noteikt, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kuras ir dibinātas vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām," sacīja Bērziņš.
Bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš savulaik, vadot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju stāvējis pie politisko partiju darbību regulējošo likumu ”šūpuļa”, prezidenta piedāvājumu uzskata par apsveramu. Tomēr viņam esot šaubas, vai ar partiju ”vecuma cenza” ieviešanu vien pietiks.
”Prezidenta ierosinājums, protams, nav peļams, bet tas nekādā gadījumā nav vērtējams kā brīnumnūjiņa un šo problēmu pamatā neatrisinās. Jo ir daudzi citi, nu tā teikt, apstākļi, kas daudz vairāk veicina partiju sadrumstalotību, centrālo partiju vājumu," norāda Lagzdiņš. "Pirmkārt, tas ir tas, ka Latvijā ir ļoti daudz tā saucamo reģionālo partiju. Šo problēmu risināt daudz lielākas iespējas ir, tik tiešām, pašiem partiju līderiem, veidojot pievilcīgu partiju politiku, loģisku partiju politiku, valstisku, piesaistīt un konsolidēt partiju darbību Latvijā, protams," saka Lagzdiņš.
Arī sociologs, "Latvijas Faktu" direktors Aigars Freimanis apšauba to, vai prezidenta pieteikto izmaiņu ieviešana izskaudīs jaunu partiju dibināšanas bumu, kas vērojams pirms katrām Saeimas vēlēšanām.
”Jo ideja pati par sevi nav jauna," akcentē Freimanis. "Ir bijuši mēģinājumi, laikam jau sākot no 1990. gadu otrās puses, būvējot zināmas barjeras, palēninot iespējas jaunām, uz ātru roku sadiegtām partijām, kas koncentrējās ap vienu vai labākajā gadījumā vairākiem līderiem. Ātri sanāk kopā cilvēki, kuriem ir kaut kāda motivācija iet politikā, viņi gūst panākumus vēlēšanās. Pēc tam tie partiju likteņi ir ārkārtīgi dažādi," saka "Latvijas Faktu" direktors.
Freimanis domā, ka politiķiem, kas iecerējuši veidot jaunas partijas, plānotos ierobežojumus būtu samērā viegli apiet. ”Mana iekšējā sajūta, ka tai barjerai ir vairāk dekoratīvs raksturs. Viens gads ir 365 dienas un, ja kādi jauni politiskie spēki, kaut kur topošie politiskie spēki domā par vēlēšanām, tad viņi šo apstākli ņemtu vērā, un to gadu kaut kādā veidā sadiegtu kopā un izturētu. Es neredzu, ka tas varētu kaut ko būtisku tajā politiskajā sistēmā mainīt," sociologs paliek skeptisks.
Patlaban politisko partiju reģistrā ir reģistrētas 75 politiskās partijas. Vēl 17 pēc neatkarības atgūšanas izveidotas politiskās partijas savu darbību jau izbeigušas vai ir likvidācijas procesā. 12. Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja divas jaundibinātas partijas, proti, ”No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība.
