Panorāma

Aicina pagarināt tiesnešu disciplināratbildības noilgumu

Panorāma

Īslīcē atklāj Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru

Ko partijas sola ārpolitikā?

Eksperti: Partijām ārpolitika palikusi pēdējā plānā

Uzlabot attiecības ar Krieviju sola piecas partijas, kas piedalās vēlēšanās, divas partijas atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet kopumā LTV uzrunātie eksperti Andis Kudors un Māris Andžāns secina, ka partijām ārpolitika palikusi pēdējā plānā.

Tas skaidrojams ar to, ka esam diezgan drošā situācijā - kopš Krimas aneksijas 2014.gadā aizsardzības spēju stiprināšanai izdarīts daudz un šobrīd aktuālākas valsts iekšējās problēmas.

Uzlabot attiecības ar Krieviju savās programmās kopumā piedāvā piecas partijas – Latvijas Krievu Savienība, Rīcības partija, Latvijas Centriskā partija, “Par alternatīvu” un “Saskaņa”. Vistālāk iet Rīcības partija un “Par alternatīvu”, kas piedāvā arī atcelt sankcijas pret Krieviju. “Saskaņa” ir vienīgā no lielajām partijām, kas piedāvā uzlabot attiecības ar Maskavu.

 “Nav iespējams pilnībā Latvijas kuģi pagriezt stratēģiski citā virzienā. Es domāju, to apzinās arī tās partijas, kuras sola labākas attiecības ar Krieviju. Ir iespējams varbūt pielabot kaut kur fasādi ieplaisājušu. Bet ne fundamentāli,” uzskata Austrumpolitikas pētniecības centra pētnieks Andis Kudors.

“Tas jau nenozīmē, ka momentā izstājas no NATO no Eiropas Savienības (ES), iespējams, Krievijā izdevīgāk ir, ka ir valstis NATO un ES ietvaros, kas labvēlīgi raugās uz austrumiem un ka attiecīgā valsts paliek šo organizāciju sastāvā, bet ietekmē visas ES un NATO politiku pret Krieviju,” spriež Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.

Vienīgā partija, kas piedāvā pazemināt aizsardzības izdevumus, ir Latvijas Krievu savienība, bet izstāties no NATO – Latvijas Centriskā partija. Stiprināt valsts drošību gatavas teju visas pārējās partijas. Galvenais uzsvars likts uz nacionālo bruņoto spēku stiprināšanu.

Palielināt aizsardzības izdevumus piedāvā divas partijas. Nacionālā apvienība konkrētu skaitli nenosauc, bet “Jaunā Vienotība” piedāvā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP.

“Tikai ar naudu vien nepietiek. Jāpamato sabiedrībai, kāpēc tā nauda ir vajadzīga, ko mēs no tā iegūstam. Tāpat varētu daudz vairāk domāt par zinātni – tieši militārajos jautājumos, gan par robotizāciju, militāro medicīnu, sociālo zinātņu pētījumiem. Tas savukārt var palīdzēt arī uzņēmējiem un zinātniekiem,” uskata Andžāns.

Eiropas lielo valstu vēlēšanās šogad dominēja migrantu jautājums. Un kaut arī Latvijā uzņemto migrantu un patvēruma meklētāju skaits ir salīdzinoši niecīgs, par to runā arī mūsu partijas. Nacionālā apvienība ir pret bezatbildīgu imigrācijas politiku.  “Attīstībai/Par” min vienotu Eiropu kā vairogu pret masveida imigrāciju. Jaunā konservatīvā partija ir pret ekonomisko bēgļu iepludināšanu Latvijā.

Kategoriski pret bēgļiem un migrantiem iestājas Rīcības partija, kas to sauc par draudu drošībai.

Bet pret Eiropas Savienību kā tādu nostājas tikai divas partijas - ''Latviešu nacionālisti'', kas piedāvā pārskatīt starptautiskos līgumus, un “Par alternatīvu”, kura piedāvā atjaunot nacionālo valūtu.

Vismazāk par ārpolitiku savās programmās runā ''KPV LV'' un Latvijas Reģionu apvienība. Tai ir viens teikums – par drošības garantēšanu ar ES un NATO atbalstu, bet ''KPV LV'' savā programmā ārpolitikai vietu nav atraduši.  

“Tas ir populistu stilā. Runāt par lietām, kur var spodrināt spalvas. Tajās sfērās, kur ir riskanti viņiem kaut ko pateikt, viņi atstāj labāk tukšumu. Nu tas ir zināma arī manevru iespēju atbrīvošana, tas ir par tām pašām sarkano līniju nenospraušanām, lai būtu vairāk manevru iespēju. Bet nekas veselīgs jau tas nav – neteikt vēlētājam, par ko jūs esat ārpolitikā,” to vērtē Kudors.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti