Eksperti: Pārkvalifikācijā iegūto zināšanu efektu darba tirgus izjutīs vien pēc dažiem gadiem

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī ir sagaidāmi jauni satricinājumi darba tirgū, bet ar bezdarbnieku pārkvalifikāciju vien situāciju vismaz šobrīd neizdosies vērst par labu. Tas tādēļ, ka iegūto zināšanu efektu darba tirgus izjutīs vien pēc dažiem gadiem.

Ar pārkvalifikāciju vien sagaidāmo satricinājumu darba tirgū neizdosies pārvarētLinda Zalāne

Patlaban situācija bezdarba līmeņa ziņā valstī nav katastrofāla, bet Latvijas Radio aptaujātie eksperti prognozē kāpumu nākamā gada pirmajos mēnešos. Tas tādēļ, ka daļa uzņēmumu, kuru darbību ievērojami ietekmēja pavasara ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā, iespējams, neizķepurosies. Tas nozīmē, ka bezdarbnieku rindas tikai pieaugs. Cik droši šajos krīzes laikos jūtas bez darba palikušie, un kā viņi vērtē iespēju atrast darbu? Vai bieži piesauktā pārkvalifikācija patiesi spēs rosināt pozitīvas izmaiņas Latvijas darba tirgū?

Aija Virse darbu zaudēja martā, proti, Covid-19 pandēmijas uzplaukuma sākumā. Visus šos mēnešus Aija ir bezdarbniece un saņem bezdarbnieka pabalstu. Aija strādā pieaugušo apmācību nozarē. Viņa atklāj, kādēļ pavasarī palika bez darba.

“Gan Covid-19 ietekme, gan nomainījās uzņēmumā vadība. Tas viss sakrita tā, ka darbu man uzteica, un nākamajā dienā sākās Covid-19 lokdauns,” stāsta Aija.

Aija atminas, ka diezgan ātri – nedēļas laikā – viņai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķināja dienas naudu. Summa pēc Aijas teiktā bija pieklājīga, jo pirms tam strādāja darbā, kurā maksāja visus nodokļus.

“Pirmie trīs mēneši bija vairāk nekā ok, bija tuvu tai algai, kuru es biju saņēmusi pirms tam. Es mierīgu prātu dzīvei nepieciešamās lietas sakrāmēju mašīnā un pārcēlos pie draugiem, kuriem ir lauku īpašums. Izbaudīju pavasari, atpūtos, izgulējos un mēģināju saprast, vai es vēlos strādāt tālāk profesijā, kurā esmu nostrādājusi jau vairāk nekā desmit gadus,” turpina Aija.

Aija atzīst, ka par nožēlu viņai neizdevās mainīt profesijas kursu, lai gan pēc izglītības ir gan psiholoģe, gan informācijas tehnoloģiju speciāliste. Bet kā ar pārkvalifikāciju? Kādas iespējas Aijai piedāvāja Nodarbinātības valsts aģentūra?

“Manai izglītībai nebija lieli piedāvājumi. Man arī neko nepiedāvāja. Pirmo reizi es satikos ar savu inspektoru tikai augusta beigās. Tikai oktobra beigās man piedāvāja attālinātas nodarbības projektu vadībā un kur es varēju klausīties vēl kaut kādas lietas,” stāsta Aija.

Aija atklāj, ka, lai arī vasaras mēnešos nesteidzās uzsākt jaunas darba attiecības, tomēr pilnīgā mierā arī nedzīvoja un lūkojās, kādi piedāvājumi ir darba tirgū un arī darba devējiem deva par sevi ziņu.

“Mums ar paziņu, kura arī bija zaudējusi darbu, bija pašu izstrādāts plāns, ka mēs katru nedēļu izsūtam 10 CV. Diemžēl darba meklētāju šobrīd ir nenormāli daudz. Šobrīd darba devēji izvirza augstas prasības jebkādam amatam. Jārēķinās, ka uz interviju tevi uzaicina katrs divdesmitais uzņēmums, kam esi nosūtījis CV. Tas ir labākajā gadījumā,” norāda Aija.

Vien pirms divām nedēļām Aija darbu atsākusi, bet bezdarbnieka statusu vēl nav zaudējusi, jo ar darba devēju noslēgusi terminētu darba līgumu.

“Un, ja gadījumā kaut kādā brīdī es ar savu darba devēju pārtraucu darba attiecības, tad es jebkurā brīdī varu atgriezties atpakaļ bezdarbnieku statusā tādā brīdī, kādā es šobrīd būtu. Tā ir tāda ļoti svarīga lieta, ko es gribu ieteikt, jo visādi var gadīties,“ rosina Aija.

Savukārt Liene (vārds un balss pēc intervētās lūguma mainīts) spērusi krīzes laikam neierastu soli un pati uzteikusi labi atalgotu darbu. Liene bez darba ir vien dažas dienas. Viņa atklāj, kas pamudināja rīkoties tieši šādi.

“Nebija gandarījuma par darbu, un arī tas, ka izdegšanas sindroms bija. Bažas, protams, bija. Es savu soli pārdomāju, bet pašsajūta un veselība šķita svarīgāka nekā stress,” saka Liene.

Viņa stāsta, ka jau ir aplūkojusi, kādas ir iespējas darba tirgū. Arī savu CV jau uz vairākām darba vietām nosūtījusi. Saņēmusi arī atteikumus.

“Sajūta ir radusies, ka ir liels konkurss, jo daudzi meklē darbu, un uzņēmumi pieņem darbā tikai pašus atbilstošākos kandidātus ar pieredzi. Es strādāju pirms tam finanšu nozarē un ļoti gribētu pārkvalificēties, bet, ņemot vērā esošo situāciju, būs jāpielāgojas. Ja nebūs iespēja atrast darbu citā jomā, tad turpināšu strādāt tajā, kurā jau ir pieredze. Pārsvarā skatos darba piedāvājumus "CV online", bet aktīvi darbojos arī "Linkedin". Arī apzināju paziņas un bijušos kolēģus, kas arī varbūt kaut ko var ieteikt,” stāsta Liene.

Tomēr kopumā viņa novērojusi, ka finanšu jomā pieprasījums ir liels un vakanču netrūkst.

Ekonomikas ministrijas vecākais ekonomists Normunds Ozols teic, ka esošā krīze ir skārusi ļoti konkrētas nozares: viesmīlību, ēdināšanu, izklaidi un tirdzniecību, bet tajā pašā laikā ir nozares, kurās pieprasījums pēc darbiniekiem ir ļoti augsts, piemēram, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Lai gan pārmaiņas darba tirgū notiek, pēc Ozola teiktā, Latvijas iedzīvotāji pagaidām kūtri izmanto valsts sniegtās iespējas pārkvalifikācijas un mūžizglītības jomā.

“No valsts un arī Eiropas puses ir nācis pietiekami liels finansējums šīm apmācībām un tieši darbinieku pārkvalifikācijai tajās jomās, kur šie speciālisti ir nepieciešami. 2018./2019. gadā tā aktivitāte no cilvēku puses nebija tik liela, kā bija sagaidāms. Tie bija aptuveni 7%. Valsts mērķis līdz 2020. gadam bija sasniegt 15% iedzīvotāju iesaisti vecumā no 25 līdz 64 gadiem,” skaidro Normunds Ozols.

Viņaprāt, kūtrā iesaiste skaidrojama ar to, ka darba tirgus līdz šim bija samērā aktīvs un cilvēkiem bija grūti paralēli darbam atlicināt laiku mācībām. Bet nu situācija darba tirgū mainās un vajadzētu papildu mācībām pievērst uzmanību. Ozols stāsta kādas ir darba tirgus vajadzības.

“Viena no lietām, kas nepieciešama jebkurai jomai, ir digitālās prasmes. Otrā joma ir būvniecība, ja mēs ņemam vērā vidējā termiņa projektusi, kas ir aizsākti. Pieprasījums noteikti būs,” uzskata Ozols.

Arī Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone uzsver, ka bezdarbniekiem pārkvalifikācijas iespējas ir ļoti plašas un ārkārtējās situācijas laikā visas programmas ir iespējams apgūt attālināti. Mācību process notiek gan neformālās izglītības programmās, gan arī profesionālās apmācību programmās. Simsone mudina izmantot vairākas apmācību iespējas, piemēram, starptautiskā atzītā platformā "Coursera".

“Un te labā ziņa ir tā, ka no Lāčplēša dienas, 11. novembra, šī iespēja ir ne tikai reģistrētiem bezdarbniekiem, bet arī tiem cilvēkiem, kas jūtas apdraudēti savā darba vietā, kas ir bezdarba riskam pakļautas. Tāpat ir iespēja apgūt attālinātās mācību programmas Latvijas Universitātes platformā "Open minded",” stāsta Evita Simsone.

Apmācības tiek nodrošinātas arī sadarbībā ar Somijas vēstniecību un IT uzņēmumu "Microsoft". Simsone uzsver, ka primārās prasmes, kas nepieciešamas, lai konkurētu darba tirgū, ir digitālās un valodu prasmes. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas ekonomists Ozols akcentē, ka, lai arī patlaban ir pieejamas plašas apmācību programmas un cilvēki kūtri, bet tomēr iesaistās,

darba tirgus šo efektu izjutīs pēc vairākiem gadiem. Savukārt Simsone teic, ka prognozes izteikt šobrīd ir grūti, bet negatīvu efektu, ja mēs neveicināsim šo mācīšanās kultūru, Latvijas darba tirgus sajutīs pavisam drīz.

“Ja mēs jau ilgāku laiku daudz runājām par to, ka automatizācija un tehnoloģijas strauji ienāk un maina darba tirgu, tad šī krīze šo tendenci paātrinājusi piecas reizes un tas notiek daudz straujāk, nekā mēs par to domājām vēl šī gada sākumā. Tas nozīmē, ka prasmes ir nepieciešams apgūt intensīvi,” skaidro Evita Simsone.

Šodien Centrāla statistikas pārvalde informēs par bezdarbu šī gada 3. ceturksnī, bet pēdējie Nodarbinātības valsts aģentūras dati par oktobri liecina, ka reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tomēr tā ir aisberga redzamā daļa. Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale teic, ka šī krīze atšķiras no tā, ko esam piedzīvojuši līdz šim, līdz ar to, lai varētu aptvert visu Covid-19 radīto ietekmi uz darba tirgu, ir svarīgi bezdarba līmeni, kas, protams, joprojām sniedz būtisku informāciju, aplūkot kombinācijā ar citiem darba tirgus rādītājiem, piemēram, nostrādātajām stundām.

“Jo tās atspoguļo arī tos cilvēkus, kas krīzes ietekmē nespēj strādāt pilnu darba laiku. Latvijā 2. ceturksnī bija novērojams straujš nostrādāto stundu kritums," norāda Anete Migale.

Protams, šī ir nebijusi situācija, bet arī statistikas apkopotāji steidz izstrādāt jaunus rādītājus, kas varētu vēl pilnīgāk atspoguļot situāciju darba tirgū.

“Piemēram, "Eurostat" ir izstrādājis darba tirgus atslābuma rādītāju, kas ņem vērā gan bezdarba līmeni, gan nepilnu darba laiku nodarbinātos, gan arī ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus,” saka Migale.

Tādējādi tas sniedz visaptverošāku ainu par darba tirgu. Latvijas Bankas ekonomiste prognozē, ka ārkārtējās situācijas ietekmi uz Latvijas bezdarba rādītājiem mēs sajutīsim nākamā gada pirmajos mēnešos, jo daļa uzņēmumu nepārdzīvos šo otro ārkārtējās situācijas laiku.

Lai gan pagaidām visiem, kas darbu zaudēja pavasarī, vēl nav apritējuši pilni astoņi mēneši, kad pienākas bezdarbnieku pabalsts, tomēr tendences jau var novērot tagad.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Statistikas daļas vadītāja Evita Česka stāsta, ka šogad, salīdzinot ar 2018./2019. gadu, ir ievērojami pieaudzis bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits. Ja iepriekšējos gados mēnesī tie bija nedaudz vairāk par 32 tūkstošiem personu, tad šogad šis skaits jau sasniedz 42 tūkstošus mēnesī. Tas nozīmē, ka bezdarbnieku skaits šogad pieaudzis par 34%.

Pagaidām ārkārtas situācijas ietekme uz pabalsta apmēru nav, un vidēji sākuma piešķirtais pabalsta ir nedaudz virs 500 eiro mēnesī. Un tad procentuāli summa sarūk un kopumā bezdarbniekam pabalsts pienākas astoņus mēnešus, nevis deviņus, kā tas bija pērn. Apmēram 6% no pabalsta saņēmējiem atgriežas darbā jau pēc pirmā mēneša; 22 % pēc diviem mēnešiem, bet 39% bezdarbnieka pabalsta saņēmēji darba tirgū atgriežas pēc trīs līdz četriem mēnešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt