Ar tādiem pašiem saukļiem, kā vēl pavisam nesen protestēja pret Krievijas karaspēka iebrukšanu Krimā – „Rokas nost no Krimas” un „Brīvību Krimai”, pirmdien pulcējušies tie, kas uzskata – Krimas iedzīvotājiem pašiem jālemj par pievienošanos Krievijai.
„Katrai tautai ir tiesības izlemt savu likteni, un neviena tauta nedrīkst valdīt pār citu. Mums ir demokrātija, kā viņi gribēs, tā lai arī notiek. Grib būt Krievijā, tad lai tur arī ir!” saka Miranda.
Līdzīgu viedokli izsaka Aleksejs. „Es domāju, ka jā, jo lielākā daļa Krimas iedzīvotāju grib būt Krievijas Federācijas sastāvā un viņiem uz to ir tiesības,” uzsver Aleksejs.
Pikets bija piesaistījis arī ārzemju žurnālistu interesi, tai skaitā tā dalībniekus intervēja žurnālisti no Pirmā Krievijas kanāla, kura retranslēšanu Latvijā šobrīd mēģina ierobežot.
Bez jau iepriekš apdrukātiem plakātiem un karogiem piketa dalībniekiem tika dalītas arī lapiņas ar uzaicinājumu ierasties uz nākamo piketu – par krievu skolām Latvijā.
Vairākas asākas vārdu sadursmes, kas sākotnēji izcēlās starp protestētājiem un garāmgājējiem, pārauga arī lielākās nekārtībās, kad kāds garāmgājējs mēģināja atņemt protestētājiem Krievijas karogu un pārlauzt tā kātu. Vīrieti gan ātri aizturēja pašvaldības policija, bet pēc šī incidenta protestētāji kļuva vēl skaļāki. Garāmgājējas Inese un Anita par šo piketu izsakās ļoti negatīvi.
„Dusmas…laikam,” saka Inese. „Briesmīgas, briesmīgas [sajūtas]. Es neko citu nevaru pateikt kā vienkārši briesmīgas,” piebilst Anita.
Eksperti skaidro – konflikts Ukrainā un tā atspoguļojums medijos radījis ļoti auglīgu augsni politiķu manipulācijām ar sabiedrību. „Mēs baidāmies. Mēs esam visi tādā panikas stāvoklī, katrs baidās savā stūrītī, un līdz ar to mums pēc būtības tieši pirms vēlēšanām politiskajām partijām, kurām ir aizvien grūtāk piedāvāt vēlētājiem kaut kādu saprātīgu programmu, loģisku ekonomikas attīstības vai investīciju politiku. Viņi tagad ir atraduši šo zelta bedri un izmantos to maksimāli (..) Šeit lūk ir atkal aktivizējusies partija, kurai pirms dažiem gadiem, tā kā "Saskaņas centrs" ir atņēmis balsis un arī elektorātu, pēc būtības jau bija aizgājusi aizmirstībā,” saka kulturologs Deniss Hanovs.
„Tas ir tāds, es teiktu tā, politiski vāji izglītotu cilvēku manipulatīvs pasākums. (..) Sekojot šī pasākuma organizatoru loģikai, Francijai sen bija jāokupē vai jāanektē valoņu apdzīvotā Beļģijas teritorija, kā arī daļa Luksemburgas, Monako un daļa no Šveices,” komentē politologs Ojārs Skudra.
Eksperti atzīst – pirmdienas pikets vērtējams arī gaidāmā 16. marta kontekstā, kad gaisotne jau tā ir saspīlēta, un jebkurš konflikts vai provokācija piesaista lielāku sabiedrības uzmanību.
