Ar Latvijas un Igaunijas prezidentu ievadvārdiem Nacionālajā bibliotēkā aizsākās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā ikgadējā diskusija. Problēmas aizvien tās pašas: Krievijas izplatītās dezinformācijas kampaņas austrumos un radikālā islāma ideju propaganda no dienvidiem.
Ņemot vērā, ka abi spēki savas kampaņas vērš pret Transatlantisko sabiedrību, šo problēmu risināšanai jāapvieno Eiropas Savienības un NATO resursi. “Es esmu pārliecināts, ka mūsu pūliņi ļaus kopā pārvarēt postpatiesības un viltus ziņu ēru. Mēs esam izpratuši šīs problēmas radītos draudus. Vēl jo svarīgāk – beidzot mēs esam sākuši strādāt pie šīs problēmas risinājuma,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Tomēr cīņai ar viltus ziņām nepieciešams cits instrumentu arsenāls. “Mēs nevaram pret propagandu vērsties ar kontrpropagandu. NATO veido demokrātiskas sabiedrības. Kā atzīmēja jūsu prezidents, tas ko nekad nevar noslēpt, ir patiesība. Kad mēs sabiedrībai atklāsim patiesību, viltus ziņu laiks būs īss,” saka NATO ģenerālsekretāra publiskās diplomātijas padomnieks Takams Ildens.
Uz ciešāku sadarbību ar žurnālistiem un sabiedrību Rietumvalstu valdības aicināja arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Viņa neskopojās arī ar kritiku valdību komunikāciju sistēmām: “Sociālie mediji met izaicinājumu klasiskajiem. Šai situācijai jāspēj pielāgoties ne tikai pašiem medijiem, bet arī valdības iestādēm. Ja cilvēki ar valdību vēlas runāt ar 21. gadsimta metodēm, tad valdības aizvien saziņā izmanto 20. gadsimta tehnoloģijas, bet atbildes sniedz 19. gadsimta tehnoloģiju garā. Tāpēc valdībām jāattīsta tiešsaistes saziņa.”
Tomēr skaidras receptes postpatiesības ēras pārvarēšanai valdībām aizvien.
“Valdības šos risinājumu uztic meklēt militārajiem speciālistiem, jo tas ir nacionālās drošības jautājums, taču te būtu jādomā, kā iesaistīt pilsonisko sabiedrību, arodbiedrības un akadēmisko sabiedrību.
Šajā punktā mēs vēl neesam nonākuši,” saka Publicists un publiskās diplomātijas padomnieks Metjū Ārmstrongs.
“Ir labā un sliktā ziņa. Sabiedrība zina, ka ir šāda lieta un apzinās. Sliktā – nepatiesās ziņas kļūst sarežģītākas un grūtāk pamanāma. Mēs esam iepakaļus, bet mēs esam samazinājuši distanci. Baltijas valstis īpaši ir Eiropiešu priekšpusē,” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
To, ka darāmā savstarpējās izpratnes un atklātības veidošanai starp medijiem un valdībām ir daudz, pierādīja arī šī konference. Neraugoties uz aicinājumiem par lielāku atklātību, žurnālisti no zāles paneļdiskusiju laikā tika izraidīti. Notiekošo tie varēja vērot tikai preses centrā.
