Panorāma

Gvido Zvaigznes atmiņa Rojā dzīva

Panorāma

Panorāma

Svarīgākās ārpolitikas prognozes

Eksperti par ārpolitikas izaicinājumiem: Gads, kurā nāksies piesprādzēties

“Gads, kurā nāksies piesprādzēties,” tā saka eksperti, raugoties uz šā gada lielākajiem ārpolitikas izaicinājumiem. Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES), Krievijas agresīvā politika Ukrainā, neskaidrības ASV, kodolbruņošanās draudi ir tikai daži no tematiem, kas šogad būs aktuāli pasaulē un arī Latvijā.

Ārpolitikas institūts otrdien, 22. janvārī, laidis klajā Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatu ar izvērtējumu un rekomendācijām.  

 “Biežāk runājam ne tikai par pasaules kārtību, bet nekārtību, un arī šis gads nebūs izņēmums,” tā secina Latvijas Ārpolitikas institūta gadagrāmatas autori.

Latvijai šogad būs jāizdara sarežģītas izvēles, esot ES, NATO, ANO un citās starptautiskajās organizācijās.

“Šis gads varētu būt pietiekami izaicinošs. Kā dažkārt esmu teicis, šis būs gads, kurā mums būs jāpiesprādzējas,” atzīast Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

“Ir zināmi riski, ar kuriem varam sadurties, – var būt ekonomiskā lejupslīde tirdzniecības kara apstākļos, var būt suverenitāšu un valstu cīniņi par labāku vietu zem saules. Protams, ir tuvāki un tālāki jautājumi - vai tas ir “Brexit”, vai tās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vai tie ir cīniņi par labāku mūsu budžetu nākamajā ES septiņgadē. Tā kā ir virkne jautājumu, kuros būs aktīvi jāiesaistās,” skaidro Sprūds.

Arī domājot par savu drošību, Latvija nedrīkstēs zaudēt modrību, īpaši esot kaimiņos Krievijai.

“Iekšēji, kā mājas darbs Latvijai ir jāturpina drošības spēju attīstīšana. Ir jādomā par sabiedrības iesaistīšanu drošības stiprināšanā,” norāda Latvijas Universitātes profesors, drošības pētnieks Toms Rostoks.

“Savukārt sadarbībā ar sabiedrotajiem ir jāstrādā pie pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas, lai Latvija labāk varētu kontrolēt savu gaisa telpu.”

Šogad pavasarī apritēs 15 gadi, kopš Latvija ir NATO un Eiropas Savienībā, un šī ir svarīga iespēja būt lēmēju kodolā, secina eksperti. Lai gan Eiropa patlaban piedzīvo trauksmainu laiku, kad aiziet Lielbritānija un vairākās valstīs zeļ populisms un Eiropu šķeļošas vēsmas.

Arī iedzīvotāju aktivitāte pavasarī gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs Eiropas spēka rādītājs.  

“Mani nepamet sajūta, ka varētu būt sliktāki rezultāti nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad jau bija rekordzema aktivitāte. Tas dod iespēju naidīgi noskaņotām valstīm, kas ir pret Eiropas Savienību, izmantot šo kārti,” bažas pauž Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).

Jau ceturtdien gaidāmas par tradīciju kļuvušās ārpolitikas debates Saeimā, kurās piedalīsies, visticamāk, jau jaunās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”). Tā kā lielai daļai parlamentāriešu nav iepriekšējas Saeimas darba pieredzes, viņš vairāk laika veltīs ārpolitikas procesu skaidrojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti