Eksperti: Obligātais dienests ir nokavēts pasākums, finansējums jāvirza aprīkojumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pat ja Latvijā tiktu atjaunots obligātais militārais dienests, lai sagatavotu pietiekamu skaitu kaujai derīgu kareivju, būtu nepieciešami vairāki gadi. Tādēļ šobrīd obligātais dienests Latvijā ir nokavēts pasākums, savukārt paredzamais papildu finansējums jāiegulda bruņojuma pilnveidošanā, Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” atzina politiķi un jomas eksperti.

“Obligātais dienests ir nokavēts vilciens,” atzina atvaļinātais Latvijas armijas pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš.

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un drošības eksperts Tālavs Jundzis piebilda, lai sagatavotu rīcības spējīgus karavīrus, būtu nepieciešami vairāki gadi, kam šobrīd nav laika, savukārt profesionāli apmācīti karavīri šodienas apstākļos var paveikt vairāk, tādēļ finansējums jāvelta Bruņoto spēku stiprināšnai.

“Šobrīd mērķis ir spēcīgi aizsardzības spēki, tādēļ jāraugās uz to, kā stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus un kā stiprināt Zemessardzi, uz kurieni nāk brīvprātīgie,” vēstīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TB-LNNK).

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis uzstāja, ka reģionālās politikas kontekstā Latvijai nepieciešama viena noteikta stratēģija, kā attīstīt bruņotos spēku, lai uz Baltijas valstu fona neizskatītos visvājāk.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apliecināja, ka valstij jau ir izvēlēta stratēģija, sadarbojoties ar NATO. Ministrs uzsvēra, ka armijas primārais uzdevums šobrīd ir ātri reaģēt iebrukuma gadījumā, kā arī noturēt aizsardzību, līdz ierastos NATO spēki. Politiķis vēlreiz apliecināja, ka ir paredzēts palielināt armiju par 2000 karavīriem, kā arī tās vajadzībām veltīt 2% no IKP. Tāpat līdz 2018.gadam plānots palielināt Zemessardzes sastāvu līdz 12000 vīru.

Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka sagatavotās iestrādes esot labas, tādēļ paredzams, ka šis finansējums tiks piešķirts.

Vējonis pauda, ka jau ir skaidrs, kā tiks izmantota paredzamais papildu finansējums – nepieciešams pilnveidot Latvijas militāros spēkus un sakārtot infrastruktūru, lai spētu uzņemt NATO bruņotos spēkus. Arī Tālavs Jundzis apstiprināja, ka nedz pašu spēkiem, nedz kopā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijai neizdotos nosargāt savu drošību, tas esot iespējams vien, pateicoties dalībai NATO. 

Savukārt Saeimas spīkere pauda viedokli, ka ir jādomā arī par to, kā valsts aizsardzībai sagatavot augstskolu studentus. “Tā varētu būt līdzīga programma kā Jaunsardzei vai zemessargiem. Tās varētu būt vasaras nometnes, kurās apgūtu pamatpaņēmienus valsts aizsardzībai” sacīja Mūrniece.

Vēstīts, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite otrdien rosināja uz laiku Lietuvā atjaunot obligāto iesaukumu. Tas saistīts ar bažām par valsts drošību Krievijas agresijas gadījumā.

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pēc Lietuvas prezidentes rosinājuma atkārtoti pauda, ka Latvija neplāno sekot šim piemēram par obligāto militāro dienestu. Savukārt speciālisti pauda, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz profesionālās armijas attīstību. Arī sabiedrība obligātu dienestu negrib, liecina pētījumu centra SKDS aptauja. Tikai 24% respondentu atbalsta obligātu došanos armijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti