Valsts prezidents ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis. Kara laikā viņš ieceļ virspavēlnieku, uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu. Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Šie trīs Satversmes panti otrdien bija ekspertu un eksprezidentu uzmanības lokā, vērtējot, vai tuvākajā laikā būtu veicamas izmaiņas.
Vairāki eksperti uzsvēra, ka, lemjot par pilnvaru paplašināšanu, jāņem vērā gan straujā notikumu attīstība pasaulē, gan arī tas, ka Latvija ir NATO dalībvalsts.
Komisijas sēdē vairums dalībnieku pauda, ka grozījumi Satversmē nebūtu vajadzīgi, tā vietā jautājumus atrisinot ar likumu labojumiem. Un viens šāds piemērs būs jau šo ceturtdien, kad Saeima galīgajā lasījumā skatīs prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātās izmaiņas vairākos likumos, kas paredz tiesības Nacionālo bruņoto spēku vienību komandieriem uzsākt valsts aizsardzību, negaidot pavēli no augšas, bet rīkoties pēc iepriekš apstiprināta plāna.
Tāpat sēdē arī izskanēja, ka jau drīzumā jāatrisina jautājums par medicīniskā atbalsta pieejamību Valsts prezidentam, piemēram, nosakot padomnieka statusu ārstam.
Nekāds konkrēts priekšlikums pagaidām neizskanēja. Eksperti pie šiem jautājumiem plāno atgriezties aprīlī, kad uz sēdi tiks aicināti bijušie premjeri.
