Panorāma

20 gadu, kopš izvests Krievijas karaspēks

Panorāma

„Pīters Pens” Dailes teātrī

Eksperti: nepilsoņi ir patrioti arī bez pases

Eksperti: Nepilsoņi ir patrioti arī bez pases

Palielinoties nemiernieku un separātistu aktivitātēm Austrumukrainā, Latvijas valdība izlēma, ka beidzot ir jāizpēta, cik patriotiski un piederīgi mūsu valstij jūtas Latvijā dzīvojošie nepilsoņi un cittautieši. Pētījuma rezultāti tika publicēti šonedēļ, bet Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti norāda – lielus pārsteigumus tas nenesa.

Latvijā šobrīd dzīvo 1,3 miljoni latviešu un 580 000 krievu tautības cilvēku. Kaut gan reālais latviešu skaits turpina sarukt, procentuāli ik gadu latviešu skaits mūsu valstī pieaug. Centrālajā statistikas pārvaldē to skaidro ar faktu, ka krievu tautības iedzīvotāju starpā dzimstība pieaug lēnāk nekā starp latviešiem, un arī mirstības rādītāji ir augstāki, jo vidējais krievu tautības iedzīvotāju vecums ir lielāks. Migrācija šo proporciju gan neietekmējot.

„Šinī jomā atšķirības starp latviešiem un krievu tautības cilvēkiem pēdējos gados nav. Varētu teikt, ka 2000., 2004. gadā vairāk aizbrauca krievu tautības iedzīvotāji, bet pēdējos gados lielas atšķirības nav,” precizē Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane.

Tikmēr saskaņā ar šonedēļ publicētajiem valdības pasūtītās socioloģiskās aptaujas datiem 64% Latvijā dzīvojošo cittautiešu un vairāk nekā puse nepilsoņu sevi uzskata par Latvijas patriotiem. Šo aptauju veica pētījumu centrs SKDS un tā direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka atsevišķi rādītāji viņam bijis patīkams pārsteigums  Kaut daudzi nepilsoņi nemaz neplāno iegūt Latvijas pilsonību, tas viņiem netraucē izjust patriotismu pret Latviju.

„Pētījums parāda, ka ļoti liela daļa no nepilsoņiem vienkārši nejūt nepieciešamību pret Latvijas pilsonības. Viņiem tā nešķiet pietiekami vērtīga, praktiska un acīmredzot viņi te neredz pretrunu. Viņi turpina dzīvot kā līdz šim, viņi jūtās ērti, viņi jūtas patrioti, nu kāpēc iet un sevi apgrūtināt ar šo dokumentu, kura vajadzību viņi īsti neizjūt?” teic Kaktiņš.

Tikmēr kulturologs Deniss Hanovs uzskata, ka šie dati pierāda – Latvijas politiķiem beidzot būtu jāsaprot, ka gaidīšana, kad cittautieši aizbrauks no valsts, ir jāatmet, jo viņi jau tagad izjūt piederību un patriotismu pret Latviju. Ja integrāciju padarītu par patiesu prioritāti, rezultātus būtu iespējams panākt, jo aptauja parādījusi, ka patiesībā etniskās kopienas nav tik nodalītas, kā reizēm tiek teikts.

„Blakus Krievijas televīzijai un informācijas telpai, viņi arī patērē Latvijas un latviešu mediju telpu. Tur ir gan LTV1, gan LNT, gan citi. Arī interneta materiāli tomēr ir dažādās valodās, un bieži pat dominē sākumā latviešu avots, pēc tam ir krievu versija pēc popularitātes, tā kā mediju pētniekiem un plašai sabiedrībai būtu jāmaina savi priekšstati, ka, lūk, mums ir ļoti strikti un nepārvarami sadalīta mediju telpa; tā nav,” uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss  Hanovs.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar aptaujas datiem Krievijai piederīgs jūtas katrs piektais Latvijā dzīvojošais mazākumtautību pārstāvis.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti