Šī gada sākumā sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka savu politisko simpātiju objektu nezina gandrīz 40% balstiesīgo. Tas ļāva sasparoties jaunu nosaukumu partijām, jo teorētiski parādījās apgūstama elektorāta daļa. Taču, tuvojoties velēšanām, neizlēmušo kļuva mazāk - šobrīd zem 20% sliekšņa.
Sociologi pieļauj, ka Saeimas krēslos var parādīties tikai viens vai divi papildu zīmoli jau esošajiem. Protams, pastāv arī pārsteiguma iespēja, jo pat visrūpīgākā aptauja nevar nodublēt reālu vēlēšanu iznākumu.
„Daļa, kas apgalvo, ka zina, par ko balsot, arī var nobalsot par ko citu vai neaiziet uz vēlēšanām. Zinām tādu paradoksālu faktu, ka aptaujās ap 70% apgalvo, ka ies uz vēlēšanām, bet reālais rādītājs mēdz būt ap 60% un zemāk.
Ja ticam aptaujām, tad 70% sola iet balsot. Realitātē ar katru reizi šī aktivitāte samazinās un arī tas, kas it kā zina, par ko balsos, var neaiziet vēlēt,” saka sociologs Māris Brants.
Salīdzinot šajā gadsimtā notikušās vēlēšanas, šoreiz bažas rada augušais latviešu īpatsvars gan svārstīgo, gan balsot negribošo pilsoņu vidū.
„Agrāk šādas atbildes biežāk sniedz austrumslāvu vēlētāji, tagad biežāk neizlēmušo vidū ir latvieši. Viņi ir arī vairāk to vidū, kas saka, ka neies vēlēt. Parasti tas beidzas ar to, ka tie, kas nav izlēmuši, arī neaiziet balsot. Ar ko acīmredzot arī skaidrojami pēdējo dienu mēģinājumi dramatizēt šīs vēlēšanas,” norāda politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Līdz šim vēlētāju aktivitāte ir pastāvīgi samazinājusies. Šobrīd lielākie pesimisti ekspertu vidū pat pieļauj, ka pie urnām dosies labi ja puse no balstiesīgajiem. Ievērojot, ka vēlētāju kopumu paplucinājusi galvenokārt latviešu emigrācija, tad pieaug izredzes tiem politiskajiem spēkiem, kurus tradicionāli atbalsta citu mūsu valsts lielāko nacionālo kopienu pārstāvji.
