Eksperti: NATO turpina saskarties gan ar iekšējiem, gan ārējiem izaicinājumiem

Ceturtdien, 12. novembrī, tiešsaistē sācies starptautiskais drošības un politikas forums “Rīgas konference 2020”, kas ik gadu vienkopus pulcē daudzus augsta līmeņa ekspertus un politikas veidotājus no visas pasaules. Konferences pirmajā dienā eksperti diskutēja par vairākām tēmām, tostarp par NATO alianses izaicinājumiem, norādot, ka tādu ir gana daudz – gan iekšēji, gan ārēji.  

Šogad aprit 15 gadi, kopš Rīgā norisinās starptautiskais drošības un politikas forums “Rīgas konference”. Tā ik gadu Latvijas galvaspilsētā pulcējusi augsta līmeņa ekspertus, diplomātus, politiķus, uzņēmējus un žurnālistus. Covid-19 dēļ šoreiz, līdzīgi kā daudzi citi pasākumi pasaulē, arī „Rīgas konference” norisinās tiešsaistē.

Eksperti: NATO turpina saskarties gan ar iekšējiem, gan ārējiem izaicinājumiemRihards Plūme

Šogad konferences dalībnieki diskutēs par Covid-19 radītajām sekām valstu aizsardzībai, globālo kārtību pēc pandēmijas, Eiropas Savienības noturību krīzes gadījumā, tā dēvēto infodēmiju un citām tēmām.

Konferences pirmajā dienā eksperti diskutēja par NATO alianses izaicinājumiem, norādot, ka tādu ir daudz un tie ir dažādi – gan iekšēji, gan ārēji. Norvēģijas aizsardzības atašejs Apvienotajā Karalistē un Īrijā Džons Andress Olsens minēja, ka NATO alianses iekšienē jārisina tādi izaicinājumi, kā, piemēram, jāspēj atrisināt nesaskaņas NATO dalībvalstu vidū un jāspēj uzturēt laba sadarbība ar ASV, kura ir NATO pamats.

Savukārt ārējo izaicinājumu vidū ir Krievijas kā revizionista politika, cīņa ar starptautisko terorismu un darbs ar Ķīnas pieaugošo ietekmi.

“Trim ārējiem izaicinājumiem kopīgs ir tas, ka tie apstrīd Rietumu vērtības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

Krievija joprojām ir NATO būtiskākais ārējais izaicinājums, un NATO var gūt panākumus tad, ja tā reaģē kopā, nevis individuāli. Krievija respektē tikai spēka valodu, tādēļ, lai to savaldītu, NATO jāturpina, no vienas puses, duālisms ar atturēšanu jeb aizsardzību un, no otras puses, jēgpilns dialogs un aktīva iesaiste,” norādīja Olsens.

Kā būtiska lieta alianses un tās dalībvalstu aizsardzībā papildus militārajām spējām tika minēta arī aizsardzība pret kiberdraudiem, kā arī nepieciešamība pēc sabiedrības noturības, par kuru ir būtiski domāt un spēt to arī izmērīt.   

“Tas ir kaut kas, par ko mēs esam diskutējuši jau kopš 2014. gada, kopš notikumiem Ukrainā. Proti, kā veidot sabiedrības noturību vēl spēcīgāku un pamanāmāku un tajā pašā laikā spēt to arī izmērīt. Es teiktu, ka atturēšanas pamatā ir divu lietu kombinācija – tā ir militārā gatavība un sabiedrības gatavība un noturība, un tas, cik ātri spējam reaģēt uz situāciju,” diskusijā sacīja Marians Majers, Slovākijas aizsardzības valsts sekretārs.

Konference, kuru organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, noslēgsies piektdien, kad konferences klausītājus uzrunās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kurai Rīgā paredzēta tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu, premjerministru un ārlietu ministru.

Piektdien konferenci tiešsaistē varēs vērot arī portālā LSM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt