Eksperti: Nākamajā apkures sezonā pabalsti jādod tieši trūcīgajiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kara un sankciju dēļ pieaug dzīves dārdzība, tādēļ Latvijā būs jādomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus. Pašlaik ministrijas vēl nepiedāvā ātrus risinājumus, bet banku eksperti tos sagaida nākamajā apkures sezonā un uzskata, ka atbalstam jābūt mērķētam tieši uz mazāk aizsargāto sabiedrības daļu.

ĪSUMĀ:

  • Pašlaik ir spēkā valsts atbalsts energocenu krīzē.
  • Nākotnē eksperti aicina mērķēt atbalstu vairāk uz trūcīgajiem.
  • FDP neiesaka mazināt degvielai akcīzes nodokli vai PVN.
  • Eksperts: Ātru visaptverošu atbalsta pasākumu tūlītējai ieviešanai nav.
  • LM piedāvās ātrāk indeksēt pensijas un palielināt garantēto minimālo ienākumu.
  • EM atbalsta iespējas vēl nekomentē.

Eksperti: Nākamajā apkures sezonā pabalsti jādod tieši trūcīgajiem
00:00 / 04:22
Lejuplādēt

Gāzes, naftas cenām biržā saglabājoties augstām, pieaug izmaksas par degvielu, elektroenerģiju, kas neizbēgami tuvākajos mēnešos ietekmēs arī pārtikas un citu produktu cenas. Sankciju dēļ vairs nebūs pieejami lētāki Krievijā un Baltkrievijā ražoti medikamenti. Ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem turpmākajos mēnešos neviens vēl nevar izmērīt, taču valdībai nāksies lemt par atbalsta pasākumiem. Tādēļ valsts parāda pieauguma vilnis ir neizbēgams. Savukārt iespēja mazināt akcīzes nodokli degvielai vai pievienotās vērtības nodokli vērtējama kritiski, jo budžetā tas izmaksātu dārgi un salīdzinoši niecīgi ietekmētu cilvēku tēriņus. Tā uzskata Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.

"Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets veidojas no nodokļiem. Var jau atcelt visus nodokļus, bet no kurienes mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu, kā saka, aizņemties. Kas attiecas uz akcīzes nodokļa mazināšanu, paskatīsimies, kas auto izmanto visvairāk. Tie ir cilvēki ar vidējiem ienākumiem vai turīgi cilvēki, kuri noteikti var pārdzīvot šo cenu kāpumu. Labāk atbalstīt sabiedriskā transporta izmaksas," norādīja Šteinbuka.

Pašlaik līdz apkures sezonas beigām sadales maksājumi par elektrību iedzīvotājiem ir atcelti, mazināta arī obligātā iepirkuma komponentes daļa, papildu atbalsts ir senioriem un par katru bērnu ģimenē. Līdzīgi atbalsta pasākumi pašlaik spēkā esošo grūtību dēļ noteikti būs jāturpina arī rudenī,

taču tiem jābūt mērķētiem tieši uz mazturīgajiem un citām vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām, jo budžeta iespējas nav bezgalīgas.

Tā uzsvēra "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

"Iepriekš esam redzējuši, ka atbalsts gan pandēmijas krīzes, gan enerģētikas krīzes rezultātā, piemēram, ticis novirzīts pensionāriem, un droši vien var piekrist, ka vairums šīs sabiedrības grupas ir pakļauta nabadzības riskam. Savukārt, ja skatāmies uz ģimenēm ar bērniem, kas arī saņēma šo atbalstu, situācija ir daudz raibāka. Ir ģimenes, kam atbalsts būtu nepieciešams vēl lielāks, bet ir ģimenes, kas var pašas par sevi šajā situācijā parūpēties, jo ir diezgan turīgas," sacīja Buceniece.

Ņemot vērā valsts parāda esošo apjomu, noteikti nebūtu atbalstāmi tā saucamie helikoptera maksājumi pilnībā kādai sabiedrības grupai.

Tā uzskata arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš uzsvēra, ka jāspēj mērķēt uz tiem, kuriem atbalsts tiešām vajadzīgs. Primāri ir runa par energoresursu augsto cenu atslogošanu nākamajā apkures sezonā, savukārt iedzīvotājiem – par samērīgāku patēriņu.

Savukārt uz jautājumu, vai nosaucami vēl kādi ātri ieviešami rīki un vai tiem uz ministriju galdiem nevajadzētu būt jau tagad, Latvijas Bankas eksperts atzina – nav visaptverošu rīku visa veida izmaksu pieauguma segšanai, taču ir paraugi, ko var palūkot.

"Protams, var sniegt atbalstu caur sociālo sistēmu, piemēram, kā Norvēģijā, kur noteikti dažādi sadārdzinājuma sliekšņi, un pie katra no tiem valdība zināmu daļu kompensē. Jo būtiskāks sadārdzinājums, jo lielāka kompensācija. Ko līdzīgu varētu paredzēt Latvijā.

Es ļoti labi saprotu, ka mazturīgajiem šie sadārdzinājumi ir ļoti sāpīgi, un valdībai jākoncentrējas tieši uz šo sabiedrības daļu."

Ministrijas gan šos atbalsta pasākumus nesola uzreiz. Labklājības ministrija gatavo grozījumus normatīvajos aktos, lai no 2023. gada 1. janvāra palielinātu minimālos ienākumu sliekšņus un turpmāk to darītu reizi gadā, nevis trīs gados. Tas attiektos uz minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumiem. Tāpat ministrija plāno pensiju indeksāciju pārcelt no oktobra uz septembri.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums minimālā ienākumu sliekšņu nodrošināšanai 2023. gadā lēsts nedaudz virs 104 miljoniem eiro, to paaugstināšanai vairāk nekā 140 000 cilvēku provizoriski nepieciešams ap 57,4 miljoniem eiro.

Savukārt Ekonomikas ministrijā, kuras uzdevums ir gatavot atbalsta pasākumus arī globālo notikumu ietekmētajai uzņēmējdarbībai, pašlaik vēl komentārus par iespējamiem scenārijiem nesniedza.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti