Līdz šodienai vismaz vienu vakcīnas devu pret Covid-19 Latvijā saņēmuši vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Zāļu valsts aģentūra līdz šim atzinusi, ka 667 cilvēku ziņojumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas klasificēti kā būtiski.
LTV jau stāstījusi, ka kompensācijas automātiski nepienāksies visiem, kam blaknes atzītas par būtiskām, jo nāksies īpaši pieteikties, aizpildot iesniegumu, kurā rakstāms tā ārsta vārds un darba vieta, kas sniedzis ziņojumu par blakusparādību un ārstniecības perioda laiks. Ja par blaknēm Zāļu valsts aģentūrai savlaicīgi ziņots nebūs, tad nemaz nevarēs pieteikties. Tāpat vajadzēs arī, lai ārstu konsīlijs būtu atzinis saistību ar vakcināciju, bet arī ar to vēl būs par maz, jo vēl atzinums būs jāprasa Zāļu valsts aģentūras komisijai, kurā būs jāiekļauj pārstāvji no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Veselības inspekcijas un ārstu profesionālajām organizācijām. Tātad vispirms jāsavāc vairāki dokumenti.
Summa, ko kompensācijām gadā plāno atvēlēt – būs ap 279 000 eiro, bet uz tiem nebūt nevarēs pretendēt visi 667 cilvēki, kuriem blaknes iepriekš atzītas par būtiskām, jo par tādām Zāļu valsts aģentūra atzinusi arī, piemēram, temperatūru vairāku dienu garumā, un šādos gadījumos uz kompensācijām neviens nepretendēs, jo temperatūra, visticamāk, vairs nenomoka. Kādi ir nosacījumi un kā tos vērtē medicīnas tiesību eksperti?
"Ir faktiski daudz un dažādi šķēršļi radīti, lai pacientam apgrūtinātu iespēju saņemt kompensāciju. Tā šobrīd to var vērtēt," norāda zvērināts advokāts medicīnas tiesībās Ronalds Rožkalns.
Divi medicīnas tiesību eksperti pēc “Panorāmas” lūguma rūpīgi iepazinās ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem MK noteikumiem. Un
abi secina – tie nav pacientu interesēs. Drīzāk uzrakstīti tā, lai maksimāli apgrūtinātu tiesības pieteikties uz atlīdzību.
Skaidrs, ka vieglos blakņu gadījumos kompensācijas nav jāizmaksā, taču valdībā virzītie noteikumi paredz, ka smags vai vidēji smags kaitējums ir paliekoši vai ilgstoši veselības traucējumi, ko radījis kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums.
"Es gribētu tiešām dzirdēt Veselības ministrijas viedokli, par kādu orgānu zaudējumu var būt runa Covid-19 vakcīnas gadījumā? Pati Veselības ministrija ir norādījusi, ka šīs blakusparādības, kas varētu būt pamatā kompensācijas izmaksai, ir tās, kuras ir norādītas zāļu aprakstā. Kur tur ir runa par kāda orgāna zaudējumu?" jautā Ronalds Rožkalns.
Smagākais gadījums ir nāve, bet tādu pašlaik nemaz neesot. Un turpmāk tādus pierādīt būs grūti. Vajadzēs pataloganatomisko izmeklēšanu, kas atļauta tikai saskaņā ar cilvēka vēl dzīves laikā izteikto piekrišanu. Un vēl tiesu medicīniskā ekspertīze.
"Tiesu medicīnisko ekspertīzi veic kriminālprocesa ietvaros. Tātad ir runa par tiem gadījumiem, kad ir vardarbīgas nāves pazīmes. Kāda ir saistība ar vardarbīgu nāvi vakcīnas izdarīšanas rezultātā?" turpina Rožkalns.
Tas esot pēc būtības absurdi un nevajadzīgi apgrūtinoši. Kā smagus kaitējumus ministrija min, piemēram, sirds mazspēju, plaušu bojājumus un vēl citas paliekošas veselības problēmas. Cik cilvēku varētu būt nodarīts kāds no šiem kaitējumiem – neviens nezina teikt, jo gaidīs atkārtotus pieteikumus no personām, kuru pašaprūpe vai funkcionalitāte nav atjaunojusies vismaz 26 nedēļu laikā. Tas ir ilgāk par pusgadu. Tā, izslēdzot ne vien cilvēkus, kam vairākas dienas pēc vakcinācijas bijusi augsta temperatūra, bet arī, piemēram, smagas alerģiskas reakcijas, kas ekspertu ieskatā cilvēkiem sagādā ciešanas un sāpes.
"Tas ir absurdi. Netiek vērtētas šīs ciešanas, sāpes, citi traucējumi, kas ir kaitējums atbilstoši likuma izpratnei. Ir 26 nedēļas, lai pārliecinātos, ka tas vispār ir vērtējams kā kaitējums. Pēc tam vēl ir šī komisija, kas no pusgada līdz gadam vērtēs, vai tā kompensācija ir izmaksājama. Tātad kopā tas ir pusotrs gads,
kura laikā šis pacients vispār nevar paļauties, vai viņš saņems kompensāciju, vai nē!" uzsver Rožkalns.
Plašāka intervija ar Ronaldu Rožkalnu par MK noteikumiem:
"Piemēram, to, ka cilvēkam var būt hronisks nogurums, var būt psihes darbības izmaiņas, tas faktiski atkrīt. To neviens nav ņēmis vērā, jo galvenais, lai viņš orgānu būtu pazaudējis vai tā funkcija būtu zudusi," norāda Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena.
Un visbeidzot - arī izvērtēšanas kārtība abiem ekspertiem nav skaidra. Piemēram, kādēļ izvēlēta Zāļu valsts aģentūra, kuras kompetencē nav vērtēt pacienta tiesību aizskārumu. Nav saprotams arī, kāpēc pacientam nodarīto vērtēs arī biedrības un SPKC, kas atbild par kaut ko citu - epidemioloģisko drošību.
"Kas Veselības ministrijai liedz, ja pašiem trūkst radošuma, tomēr atvērt internetu un paskatīties, kāda ir citu valstu pieredze?" jautā Rožukalns.
"Es ļoti gribētu, lai šo dokumentu iemet miskastē un sameklē kādu, kurš zina, ko viņš dara un viņš lai uzraksta.
Protams, kompensēt vakcīnu blaknes situācijā, kā pie mums, kad faktiski mēs pieprasām vakcināciju, tā ir normāla, valstij vajadzīga lieta," atzīst Olsena.
Abi eksperti uzsver – šajos noteikumos nav ņemta vērā citu valstu pieredze. Piemēram, Vācijā, Somijā un Austrijā jau vairākas desmitgades vērtē, kā atlīdzināt vakcīnu blakusparādību rādītās kaites.
Tātad eksperti secina, ka noteikumos pēc būtības ir ļoti daudz dažādu trūkumu. Komentēt tos pēc būtības lūdzām arī Veselības ministrijas valsts sekretārei Indrai Dreikai, taču viņa sarunai nepiekrita.
Īsumā Veselības ministrijas pārstāvis skaidro, ka vairāki dokumenti un vairāku speciālistu slēdzieni esot nepieciešami, lai būtu vienkāršāk pieņemt lēmumu. Bet 26 nedēļas iezīmētas, vadoties pēc tā, kā nosaka invaliditāti, kas pēc būtības ir ļoti nopietni veselības traucējumi.
"Protams, jo pilnīgāka ir dokumentācija, ko pacients iesniedz, jo vienkāršāk ir arī ekspertiem pieņemt lēmumu, izdarīt secinājumus, novērtēt situāciju un attiecīgi pieņemt gala lēmumu
saistībā ar to, vai konkrētais gadījums iekļaujas kompensācijas mehānismā," norāda Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Bet, tā kā noteikumi pašlaik līdz 7. februārim nodoti sabiedriskajai apspriešanai, vēl ir iespēja pacientiem un viņu tiesību aizstāvjiem sniegt savus priekšlikumus un iebildes. Tā teikt, vēl veikt izmaiņas pirms noteikumus apstiprina valdībā.
