Tā diskusijā Latvijas Radio programmā „Krustpunktā” sacīja VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze.
Dilba skaidroja, ka meliorācijas grāvji nereti tek cauri daudzu cilvēku zemes īpašumiem. Lai būtu iespējams tos iztīrīt, ir jāvienojas ar visiem privātīpašniekiem, kas ir grūti kaut vai tikai tāpēc, ka nereti viņu nemaz nav uz vietas. Viņš rosināja pārņemt Igaunijas pieredzi, kur turienes Valsts vides dienests nosaka, kas dod atzinumu par citu valsts iestāžu iesniegumu, kurā izteikta vēlme renovēt kādu meliorācijas posmu. Tieši dienests norāda, kā grāvju un caurteku tīrītājiem būs jārīkojas.
Arī Krauze norādīja, ka problēmas meliorācijā nereti ir vietās, kur vairs cilvēki nedzīvo. Līdz ar to neviens par šīm caurtekām nerūpējas.
Citkārt, atzina Krauze, problēmas rodas kaimiņu starpā, kas nespēj vienoties par būvniecību un meliorāciju. Tādās reizes nereti kāds kaimiņš otru apvaino sava īpašuma bojāšanā, jo vājas meliorācijas dēļ zeme mēdz applūst.
Otra problēma ir naudas trūkums. Krauze norādīja, pat ja meliorācijas grāvu tīrīšanai piešķirtu visus lauksaimniecības attīstībai paredzētos līdzekļus, būtu par maz. Gan Dilba, gan Krauze atzina, ka pašai Latvijai būtu jāpalielina finansējums meliorācijas grāvju tīrīšanai un obligāti jāiegūst arī Eiropas Savienības līdzekļi.
Meliorācijas sistēmas nepietiekamība sabiedrības uzmanības centrā nonāca oktobra vidū. Tad no krastiem izgāja upes vai grāvji, appludinot daļu no Ogres privātmājām – kopumā vairāk nekā 100 – kā arī mājas Mazās Juglas baseinā.
