Saeimas darba analīzes dienestu rosināts veidot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā. Tā gan ir samērā sena ideja, kas iepriekš izskanējusi vairakkārt, pastāstīja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, piebilstot – šāds dienests noteikti ļautu uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti. Deputātiem būtu iespējams iegūt analīzi no uzticama avota un pati Saeima varētu pavērot un analizēt, kā notiek likuma ieviešana.
Jau iepriekš identificētas vairākas lietas attiecībā uz likumdošanas analīzi – šajā procesā svarīgs ir sistemātiskums un plašāks skatījums, vai likumdošanas mērķi ir sasniegti un likums darbojas atbilstoši, skaidroja Pleps. Viņš arī uzsvēra, ka šim skatījumam nebūtu jābūt tikai šauri juridiskam vai ekonomiskam.
Arī politoloģe Iveta Reinholde vērtē – analīzes dienests būtu instruments, kas deputātiem ir vajadzīgs. Tas spētu dot informāciju, alternatīvu analīzi deputātiem, ja nozares ministrijas nav spējušas gūt vienprātību par kādu jautājumu.
Turklāt, ja analīzes dienesta pētījumi tiks publiskoti, tad arī sabiedrība varēs salīdzināt tā secinājumus un deputātu lēmumus. Tādējādi deputāti vairs nevarēs pieņemt nepamatotus lēmumus, nerēķinoties ar reakciju publiskajā telpā.
Savukārt attiecībā uz dienesta ekspertu kvalifikāciju un kapacitāti, Reinholde pauda, ka būtiski, lai ne deputātiem, ne sabiedrībai par to nebūtu šaubu. Svarīga uzticamība ekspertiem, viņu prasme parādīt problēmas risinājumu iespējas un prasme darīt to pietiekami ātri. Viņiem jābūt tādiem, kas prot veikt šāda veida darbu, piebilda politoloģe.
Šāds dienests arī varētu nodrošināt analīzes kvalitātes latiņu, tādējādi arī izpildvaru mudinot strādāt labāk. Ieguvumi būs krietni plašāki nekā šķiet sākotnēji, pauda Reinholde.
To, ka ideja par analīzes dienestu Saeimā nav jauna, apstiprina arī parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Iepriekšējā sasaukumā Saeimas kancelejai bija uzdots izveidot koncepciju šāda dienesta izveidei, taču tas neesot paveikts pietiekami labi. Nu deputātu ieinteresētība par šāda dienesta izveidi esot pietiekami liela. Mūrniece uzskata, ka tas ir jāveido reizē ar Saeimas kancelejas reformām, un darbs pie tā esot jau sākts.
Kā piemēru spīkere minēja Igaunijas parlamentu, kur šāda analīzes nodaļa jau pastāv un darbojas ātri un efektīvi. Deputātiem tā ir iespējams saņemt analīzes informāciju, turklāt ne tikai juridisko. Piemēram, būtiski redzēt, kā līdzīgas problēmas jau ir atrisinātas citās valstīs.
Mūrniece gan piekrīt, ka jau pašlaik deputātiem ir pieejama informācija, ko var saņemt no nozares ekspertiem, arī ministriju apkopotā informācija un analīze. Tomēr, strādājot pie likumprojekta, parlamentāriešiem mēdz rasties jautājumi, ko ministrijas nav analizējušas.
