Ījabs norādīja, ka nebūtu pareizi šo lēmumu uztvert kā vienu vienīgu tirgošanos, proti, dažiem Nacionālās apvienības (NA) biedriem tā ir principa lieta, tādēļ tirgošanās “lielā mērā attiecināma uz Zaļo un Zemnieku Savienību (ZZS)”.
Fridrihsone savukārt nespēja iedomāties, kas kuram politiskajam spēkam šajā situācijā varētu būt piesolīts, taču atzina, ka patiešām nav skaidra ZZS nostāja, jo nacionāli noskaņotā elektorāta balsu vairākums jau pieder Nacionālajai apvienībai, turklāt, ja neņem vērā atsevišķus izteikumus par to, ka atbildība par bēgļu krīzi jāuzņemas ASV, arī ar partiju cieši saistītais Aivars Lembergs nekad nav bijis kategorisks šajā jautājumā.
Ījābs prognozēja, ka, raugoties uz valsts iekšzemes kopprodukta apmēriem un ģeogrāfisko atrašanās vietu, Latvijai nevajadzētu baidīties no milzīgiem imigrācijas viļņiem.
Savukārt Fridrihsone atgādināja, ka par imigrācijas politiku valdības aprindās tika spriests jau 2006. gadā, kad ekonomiskā uzplaukuma iespaidā bija radies darbaspēka trūkums.
“Ņemot vērā šī brīža iedzīvotāju blīvumu, uzturēt šo valsti ir ārkārtīgi dārgi. Kaut kādā brīdī tas būs jārisina ar imigrācijas politikas palīdzību, jo reemigrācijas plāns nestrādā,” atzina žurnāliste.
Ziņots, ka Latvijas valdība 17.septembrī ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm pieņēma Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā. Tā nosaka, ka Latvija neiebilst pret vēl 120 000 bēgļu pārvietošanu ES, tostarp par vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā.
Valdības pieņemtais plāns paredz, ka Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija kā prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu.
Uz nepieciešamību vienoties par Latvijas pozīciju šajā jautājumā trešdien norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš sarunās par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā iesaistījās pēc tam, kad varas partijas nespēja vienoties par Latvijas pozīciju. Prezidents arī ar rīkojumu uzdeva valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Latvija par papildu 526 bēgļu uzņemšanu lēma saistībā ar EK vadītāja Žana Kloda Junkera jaunāko bēgļu uzņemšanas plānu. Tas paredz, ka ES dalībvalstīm obligāti būs jāuzņem kopumā 120 000 bēgļu. Līdz ar to kopā ar 40 000 bēgļiem, kurus ES dalībvalstis iepriekš vienojās uzņemt brīvprātīgi, ES plānots dot patvērumu 160 000 cilvēkiem, kuri pamet savas mājas saistībā ar nemieriem savā mītnes zemē.
Tāpat vēstīts, ka valdība šā gada jūlija sākumā jau vienojās, ka Latvija divu gadu laikā brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Ņemot vērā Latvijas valdības jaunāko apņemšanos, Latvija ir gatava uzņemt kopumā 776 bēgļus.
