Eksperti: Latvijas un ASV attiecības nebalstās tikai prezidenta personībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

No atturīga pragmatisma līdz atklātām bažām – tik dažādas noskaņas trešdienas rītā valdīja ASV vēstniecības Latvijā rīkotajās vēlēšanu brokastīs. Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā vairums uzrunāto ekspertu vērtē kā nepatīkamu pārsteigumu, tomēr uzskata, ka pagaidām nav pamata bažām par radikālām pārmaiņām ASV attieksmē pret Latviju. Uzsvērti mierinošu toni ietur arī ASV diplomāti.

Rīgā strādājošie amerikāņu diplomāti, vietējie uzņēmēji, politiķi un nozaru eksperti ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus šoreiz sagaidīja viesnīcas „Latvija” augšstāvā, kur iedvesmojošais skats aiz loga asi kontrastēja ar vilšanās un neziņas pilna satraukuma noskaņu iekštelpās.

„Daudzi man šorīt jautā, kā es jūtos. Mana atbilde laikam ir – esmu pārsteigta,” vēl pirms visu rezultātu paziņošanas uzrunā klātesošajiem atzina ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita. Tomēr viņa tūlīt steidza uzsvērt, ka ASV paliks uzticams Latvijas sabiedrotais.

Uz Latvijas Radio jautājumu, kādas izmaiņas tajā var ienest jaunā prezidenta administrācija, vēstniece atbildēja, ka nevēlas par to spekulēt: „Kā jūs zināt, ASV un Latvija ir NATO sabiedrotie, un mums ir līgumā noteiktas saistības pret saviem partneriem. Mūsu apņemšanās ievērot NATO līguma 5.pantu ir dzelžaina. To vairākkārt apliecināja arī viceprezidents Džo Baidens, kad viesojās Latvijā šā gada augustā. Un drīz pēc tam to pašu apstiprināja arī liela republikāņu kongresmeņu delegācija, kas ieradās Latvijā.

Tā kā no abu partiju puses ir stingra apņemšanās ievērot 5.pantu un saglabāt ciešas ASV – Latvijas attiecības,” uzsvēra vēstniece.

„Latvijas un ASV attiecības nebalstās vienā cilvēkā, pat ja viņš ir ASV prezidents,” norādīja Rīgā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Arī viņš pagaidām ir pārliecināts, ka Trampa pārstāvētās Republikāņu partijas attieksme starptautiskās drošības jautājumos nemainīsies. Viņaprāt, priekšvēlēšanu retorika vienmēr ir asāka nekā reālā rīcība pēc tam.

„Protams, būs jautājumi par to, kādā veidā viņš skatīsies uz veselu virkni starptautisko attiecību jautājumu, bet domāju, ka pamatlietās viņš turpinās līdzīgu politiku līdzšinējai,” uzskata Sārts.

Publicists Otto Ozols, vērtējot vēlēšanu rezultātus, sacīja, ka "tagad es nopietni sāku baidīties, kas notiks 2018.gada Latvijas Saeimas vēlēšanās".

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) gan nešaubās, ka ASV ārpolitika mainīsies. Tomēr viņš arī ir pārliecināts, ka jaunais prezidents nevarēs vienpersoniski mainīt saistības, ko uzņēmusies visa valsts: „Svarīgi, kāda būs komanda. Ja runājam par Trampu, ir skaidrs viceprezidents, bet par valsts sekretāru un citiem svarīgiem amatiem izskan ļoti odiozas personības kā [republikāņu politiķis Ņūts] Gingričs, kurš jau ir izteicies par Baltijas valstīm kā Sanktpēterburgas nomali.

Tas rada bažas, ka viņa komanda var būt ļoti vērsta uz ASV starptautisko izolāciju.”

Kā Trampa ievēlēšana varētu ietekmēt ASV uzņēmējus Latvijā? Visticamāk, negatīvi, uzskata Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā prezidents Arnis Kākulis.

„Amerikas uzņēmumiem būs grūtāk šeit tirgot savu preci, jo robežas no jaunās valdības puses, manuprāt, būs ciešāk saistītas ar iekšējo produkciju pašā Amerikā. Man liekas, ka arī finanšu tirgi tuvākajās dienās piedzīvos izmaiņas, kas arī drusku apdraud Latvijas un Eiropas ekonomisko stabilitāti,” vērtē Kākulis.

Ar pārmaiņām ir jārēķinās – par to nešaubās neviens. Politologs Ivars Ijabs pieļauj, ka ASV Trampa vadībā prasīs lielāku finansiālo ieguldījumu no NATO partneriem, tai skaitā Latvijas, tomēr lielās līnijās ASV un Latvijas attiecības tuvākajā laikā nemainīsies, jo ir balstītas strukturālā partnerībā, nevis līderu personībās.

Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) norādīja, ka Latvija turpinās aktīvu sadarbību ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, kad viņš stāsies amatā janvārī.

“Mums ir jārespektē vēlētāju griba, mēs to respektējam un esam gatavi sadarboties ar jauno ASV prezidenta administrāciju, jauno kongresu visos aktuālajos jautājumos, gan drošības, gan ekonomikas,” pauda ministrs. 

Komentējot Trampa iepriekšējos izteikumus par Krieviju un NATO sadarbību, Rinkēvičs teica, ka neuzskata, ka Latvijai ir pamats satraukties par savu drošību. “Esam NATO dalībvalsts, un jau vairākus gadus ASV administrācija norādīja Eiropas sabiedrotajiem, ka nepieciešams pildīt savas saistības izdevumiem aizsardzības jomā,” norādīja ministrs, atgādinot, ka Latvija plāno palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā.  

“Ja runājam par pagriezienu attiecībās ar Krieviju, pagaidīsim, pirms sākt šo komentēt,” aicināja Rinkēvičs, uzsverot, ka šobrīd būtiskākais uzdevums stiprināt un attīstīt sadarbību ar ASV.

Savukārt ārpolitikas eksperts Arnis Kudors, vaicāts, vai Trampa administrācija varētu mainīt savu drošības politiku attiecībā uz Latviju, pauda viedokli: "Transatlantiskā saikne varbūt nedaudz tiks vājināta. Būs pārbaudījums, bet es nedomāju, ka tā tiks pārtraukta vai pārtrūks vispār."

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti