Rozenvalds norādīja, ka nākamajā Saeimā iekļūs “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība. Taču citu politisko spēku iekļūšanu parlamentā ir grūti paredzēt. Proti, aptuveni puse vēlētāju balsu sadalās starp nelieliem grupējumiem, kuru vidū pastāv visdažādākās kombinācijas. Līdz ar to ir grūti izdarīt jebkādas prognozes.
Kreituse piezīmēja - “Saskaņa” vairs nav tik radikāla kā agrāk un kļuvusi izsvērtāka, tādējādi, iespējams, palielinot iespējas iegūt lielāku sabiedrības atbalstu, bet pārējās partijas kā pie Bābeles torņa – katrs runā savā valodā un vēlas iekļūt Saeimā.
Analizējot atsevišķu politisko spēku un politiķu nākotnes izredzes, politologi norādīja, ka tiem būs grūtības iekļūt nākamajā Saeimā. Piemēram, kā norādīja Kreituse, pašreizējais “Vienotības” vadītājs Arvils Ašeradens ir uzņēmējs, taču ne partijas vadītājs. Viņam trūkst harismas. Tomēr nav arī neviena cita, kurš varētu pārņemt “Vienotību”.
Tāpat lielas problēmas tagadnē un nākotnē ir bijušajam Latvijas Reģionu apvienības līderim Mārtiņam Bondaram un “No sirds Latvijai” vadītājai Ingunai Sudrabai. Bondara izstāšanās no partijas bija nekorekta, bet Sudraba “kā hameleons apēda sevi”. Pārņemt tā saucamo “oligarhu komisiju” bija lielākā kļūda, ko viņa varēja darīt. Kreituse paredzēja, ka gan “oligarhu komisija”, gan Sudraba nogrims vienā laikā.
Politologi norādīja, ka būtiski jautājumi ir arī par Jaunās konservatīvās partijas nākotni. Proti, tai trūkst kandidātu visos Latvijas reģionos, kas nepieciešams, kandidējot Saeimā, un ir nepieciešama plašāka platforma – cilvēkus interesē ne tikai cīņa ar korupciju, bet arī citi jautājumi.
Savukārt attiecībā uz Artusu Kaimiņu un viņa vadīto partiju “Kam pieder valsts?” vēl daudz kas ir iespējams, paredzēja Rozenvalds. Viņš norādīja, ka zināmai daļai elektorāta šāds politiķis ir pievilcīgs un, lai arī Kaimiņa partijas reitings ir zems, tomēr viņš vēl var sakopot spēkus un pievērst sev uzmanību.
Nākamās Saeimas vēlēšanas notiks 2018. gada oktobra sākumā.
