Trīs eiro - aptuveni šādu summu ikvienam Latvijas iedzīvotājiem būtu jāatvēl vietējiem pārtikas produktiem, lai kompensētu sankciju izraisīto tirgus zudumu, tostarp apsverot arī iespēju mazāk patērēt, piemēram, Krievijas ražotos produktus.
Tiesa gan, Krievija uz Latviju eksportē krietni mazāk pārtikas, nekā Latvija uz Krieviju. „Kopumā tie nav tādos apjomos, lai mēs teiktu, ka tur ir ļoti būtiska Krievijas produktu daļa. Bet, protams, vajag skatīties uz produktiem – Krievijas produkti nav tie, bez kuriem mēs nevarētu iztikt,” saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Gulbe atzīst, ka pievērst uzmanību produktu izcelsmei un izvēlēties vietējo produktu dažkārt ir svarīgi ne tikai ekonomisko sankciju iespaidā, bet arī, ņemot vērā kvalitātes apsvērumus.
Lai gan sabiedrībā izskan aicinājumi aktīvāk patērēt vietējos produktus, nereti tie uztverti ar zināmu skepsi. Latvijas Ekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors Jānis Priede uzsver, ka patērētāju uzvedībai šādā situācijā var būt ļoti nozīmīga ietekme: „Patērētājiem ir spēks ar to, ka mums ir līdzekļi, ko varam tērēt par noteiktām precēm un pakalpojumiem.”
Tomēr vienlaikus ekonomists uzsver, ka nedrīkst par zemu novērtēt arī uzņēmēju un valsts institūciju rīcību: „Runājot par dažāda veida politikām, ko valsts var darīt, piemēram, ar kampaņām „Izvēlies Latvijā ražotus produktus”. Tās ir ļoti efektīvas tajā brīdī, kad visi nosacījumi ir līdzīgi, piemēram, Latvijā un ārvalstīs ražotu preču cenas ir līdzīgas. Tad kampaņu efektivitāte ir diezgan liela.”
Šī gada jūnijā Latvijas eksports uz Krieviju jau ir samazinājies, tomēr atsevišķiem produktiem - piemēram, šprotēm un saldējumiem, kurus Krievijas ieviestās sankcijas neskar, tas ir pieaudzis.
