Tādēļ uz Drošības policijas atziņu, ka terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems, varot paļauties.
Arī pēc otrdienas, 22.marta, notikumiem Briselē Drošības policija paziņoja, ka Latvijā terorisma draudu līmenis joprojām ir zems. Drošības policijas priekšnieks Juris Leitietis raidījumam “Rīta Panorāma” trešdien skaidroja, ka Drošības policija pastāvīgi īsteno terorisma draudu monitoringu un attiecībā uz Latviju nekas neesot mainījies.
“Ne Briseles terorisma plānotāji, ne izpildītāji pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav plānojuši sarīkot ko līdzīgu Latvijā, ne arī Latvijas iedzīvotāji būtu snieguši viņiem palīdzību, vai sarīkot ko līdzīgu mājās. (..) Drošības policija gan patstāvīgi, gan ar citām iestādēm veic pasākumu kompleksu, lai atklātu šādas personas, un mūsu rīcībā ir pietiekama informācija, lai varētu teikt , ka nav tādas teroristu šūniņas, kuras gatavotos sarīkot teroraktus Latvijā,” pauda Leitietis.
Zems terorisma līmenis gan nenozīmē, ka teroraktu iespējamību var izslēgt vispār. Oficiālā klasifikācija nosaka, ka zems līmenis nozīmē, ka pastāv vispārīga rakstura terorisma draudi. Nākamo - paaugstināto draudu līmeni - nosaka, ja terorisma draudi ir pieaugoši, augstu terorisma draudu līmeni nosaka, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam, bet īpaši augsts terorisma draudu līmenis nozīmē, ka terora akts jau ir noticis vai tas vairs nav novēršams.
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, tagadējais Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Jānis Kažociņš skaidro, ka zems drošības līmenis nenozīmē, ka tāds tas būs visu laiku.
“Vajag tikai kādu žurnālista izteicienu vai karikatūru, un pēkšņi, kā Dānijā un Zviedrijā to konstatēja, tā valsts ir zem teroristu lupas. Tas viegli var arī Latvijā notikt. Tas nozīmē, mums ir ļoti nopietni jādomā par savu drošību, tas arī tiek darīts, un tas nozīmē, ka attiecīgās iestādes arī par to rūpējās,” sacīja Kažociņš.
Atšķirībā no novembra, kad pēc teroraktiem Parīzē tika sasaukta Nacionālās drošības padome, šoreiz gan tā nenotika. Kažociņš skaidroja – pēc būtības nebija jaunu apstākļu vai jauna veida apdraudējuma, lai to darītu. Tagad tuvākā Nacionālās drošības padome paredzēta aprīlī, kas būs kārtējā - ikreizējā ceturkšņa sanāksme.
Drošības dienestu darbu Kažociņš vērtē kā profesionālu. Uz to paļaujas arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Taču viņa gan atzina, ka drošības stiprināšanai līdz šim nav darīts pietiekami.
“Mēs esam ilgstoši izturējušies pret to vieglprātīgi, prioritāte tā kļuva tikai pēc Ukrainas, mēs par to runājām pēc Parīzes un mēs par to atkal runājam. Mēs neesam izdarījuši pietiekami mūs austrumu robežai, mēs neesam domājuši pietiekami, kāds ir atalgojums tiem cilvēkiem, kas nodrošina mūsu drošību ikdienā. Tātad ir vēl darāms pietiekami,” norādīja Āboltiņa.
Tiesa, kādu konkrētu rīcību, kas tagad varētu sekot no likumdevēju un lēmēju puses, Solvita Āboltiņa neminēja.
Jau ziņots, ka Beļģijas galvenajā un lielākajā starptautiskajā lidostā, Zaventemas lidostā, otrdienas rītā nogranda divi sprādzieni un vēlāk divi sprādzieni notika metro stacijā. Terorakti laupīja vismaz 30 cilvēku dzīvību, daudzi ievainotie atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī.
