Gan pašmāju amatpersonas, gan ārvalstu eksperti atzīst, ka nebūt ne visas sociālās palīdzības programmas Latvijā darbojas efektīvi. Jāpalielina būtu arī pabalstiem veltīto līdzekļu apjoms.
Nebūtu prātīgi visus bezdarbniekus likt vienā maisā. Katrai bezdarbnieku grupai ir savs savas problēmas un riski, kuriem ir vajadzīgi atbilstoši pielāgotie risinājumi. Tā šodien Labklājības ministrijas rīkotajā konferencē uzsvēra vairāki starptautiskie eksperti. Pasaules Bankas eksperte Emīlija Sinota sacīja, ka, piemēram, īslaicīgi kursi nebūt ne visiem bezdarbniekiem palīdz:
„Īslaicīgi pasākumi, lai uzlabotu bezdarbnieku konkurētspēju, ir noderīgi, bet nevar aizstāt ilgtermiņa profesionālo apmācību un izglītību. Piemēram jauni vīrieši bez izglītības. Šai grupai būtu nepieciešama krietni ilgāka stratēģija, lai paaugstinātu viņu izglītības un profesionālo prasmju līmeni.”
Kā zināms, Pasaules Banka nesen publiskoja aptuveni divu tūkstošu lappušu garo pētījumu par sociālās palīdzības sistēmu Latvijā. Balstoties uz šiem rezultātiem, Labklājības ministrija tagad vēlas mainīt pabalstu sistēmu Latvijā. Kas tieši varētu tik darīts, gan vēl nav skaidrs. Tomēr labklājības ministre Ilze Viņķele no „Vienotības” ir pārliecināta, ka pirmskrīzes laika dzīve vairs neatgriezīsies: „Šī pasaule ir sabrukusi uz neatgriešanos. Visticamāk, nekad vairs flīzētājs nebrauks ar BMW džipu uz darbu, un skolotāji turpinās braukt ar autobusu.”
Eiropas Savienības sociālo lietu un nodarbinātības komisārs Lāslo Andors ir pārliecināts, ka pašreizējā sistēma nesniedz vajadzīgo efektu.
„Lai gan nabadzības un sociālās atstumtības līmenis ir augsts,
Latvija tērē maz sociālajai aizsardzībai.Skatoties pēc tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta tiek tērēti sociālajiem balastiem, Latvija atrodas priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā. Rezultātā sociālie pabalsti gandrīz nepalīdz cīņā ar nabadzību,” norāda Andors.
Gan Pasaules Banka, gan Eiropas Komisija uzskata, ka ir svarīgi ne tikai tas, cik daudz tiek tērēts, bet arī saprast, kā tiek tērēts. Pēc ekspertu domām, dažas programmas bezdarbniekiem darbojas krietni veiksmīgāk nekā citas. Neesot arī pamata teikt, ka cilvēki Latvijā masveidā dzīvotu uz pabalstiem. Drīzāk otrādi - garantētā minimālā ienākuma pabalstu varētu arī palielināt, norāda Pasaules Bankas pārstāve Mamta Murti:
„Nodokļu un pabalstu sistēma varētu tikt mainīta, lai palīdzētu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Kad cilvēki atrod darbu, pabalsti būtu jāsamazina ļoti pakāpeniski. Pašreizējā pabalstu sistēma mudina cilvēkus nepieņemt maz atalgotu darbu.”
Sociālo lietu komisārs Andors piebilst, ka turpmāk Latvijai vajadzētu aktīvāk izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai palīdzētu mazināt nevienlīdzību. Bezdarbs ir nozīmīga problēma arī citur Eiropā, un pagaidām neizskatās, ka šajā jomā būtu vērojami lieli uzlabojumi.
