Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” par situāciju, kas radusies pēc konfliktiem Ukrainā un Krievijas militārajiem draudiem plašam reģionam runāja Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons, bijušais aizsardzības ministrs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts, ģenerālis Kārlis Krēsliņš, atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš un Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītājs Toms Baumanis.
„Ja Krievijas draudi Latvijai kļūst reāli, mēs esam pasargāti caur NATO, kam tādi Latvijas aizstāvības plāni ir izstrādāti. Mums galvenais ir noorganizēt pirmā perioda pašaizsardzību,” sacīja Jundzis.
„Latvija veic pašaizsardzības plānošanu un notiek arī konsultācijas ar NATO,” norādīja Garisons.
„Kolektīvā aizsardzība ir droša un tā nostrādās,” apliecināja arī Krēsliņš. Taču, viņaprāt, pašaizsardzības mērķiem jāizvērtē obligātā militārā dienesta atjaunošana, jāattīsta bruņotie spēki, Zemessardze.
„Redzot neprātu, kas notiek Krimā, jādomā, kā mēs varētu pārapdrošināties – lai te būtu kaut kāda militāra klātbūtne šeit uz vietas,” norādīja Baumanis.
„Ja mums pašiem nebūs vēlmes savu valsti aizstāvēt, nebūs jēgas nekādām bāzēm šeit,” piebilda Vērdiņš.
Taču tieši šajā sakarā jādomā par aizsardzībai atvēlēto finansējumu, kas joprojām nesasniedz sadarbības partneriem solītos 2% no kopprodukta.
Pats pirmais – ir sabiedrības integrācija, lai nebūtu šeit iespējas saasināt situāciju, lai nerastos nekontrolējamas vienības, - mums jāsakārto savas iekšējās lietas, un par to atbildīgi politiķi,” uzsvēra Jundzis.
Eksperti konstatēja, ka Latvija spēj arī pašaizsargāties pie zināmiem nosacījumiem, - ja aizsargātas ir Latvijas debesis, lai mums nevarētu uzbrukt no gaisa.
