Eksperti: Latgalē vajag kvalitatīvus medijus latviski un krieviski

Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.

Sākoties karam Ukrainā, jo īpaši aktualizējies jautājums par informatīvās telpas drošību un to, kā veiksmīgāk uzrunāt Latvijā un Latgales reģionā dzīvojošos mazākumtautību pārstāvjus.

"Kamēr vien Latvijā dzīvo krievvalodīgie – un viņu te ir pietiekami daudz, viņi vienmēr meklēs informāciju krievu valodā," sacīja Daugavpils ziņu portāla "Čaika" galvenā redaktore Inna Plavoka. Viņa nenoliedz, ka Latgalē sabiedrībā ir asas diskusijas par iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā un krievvalodīgajiem Latvijā.

"Labāk, ja tie būs vietējie masu saziņas līdzekļi krievu valodā ar kvalitatīvu, pārbaudītu žurnālistiku, nekā cilvēki meklēs informāciju Krievijas medijos. Tagad mēs visi zinām, kā tur informācija top un kādi ir tās mērķi," Plavoka sacīja.

Politologs Filips Rajevskis uzsvēra, ka pašlaik Latvijā ir daļa krievvalodīgo, kuru nostāja pret Latviju, pret karu Ukrainā krasi atšķiras, un tagad ir pēdējais laiks meklēt iespēju šo situāciju mainīt. Liela nozīmē tajā, viņaprāt, ir ne tikai nacionālajiem, bet arī reģionālajiem masu medijiem.

"Tu nevari pārliecināt tos, kas uzskata, ka krievi dara pareizi un ka tā ir specoperācija. Viņš nekad vienā dienā savu viedokli nemainīs. Tas nav iespējams. Viņam ir jābūt šaubu stadijai. Un, iznīcinot šos propagandas medijus Latvijā, mēs ar cita veida informāciju varbūt esam šīs šaubu stadijas sākumposmā," teica Rajevskis.

Politologs arī atzina –

lielas daļas krievvalodīgo iedzīvotāju viedokli, arī tostarp par karu Ukrainā, strauji mainīt praktiski nav iespējams.

Viņš teica: "Mums arī ir nekritiska attieksme pret informāciju, kas tiek sniegta mums komfortablā valodā. Tas nozīmē, ja runā krieviski – tas ir slikti, ja latviešu valodā runā – tas viss ir labi. Mēs bieži esam iekrituši un ieguvuši jauna paveida cilvēkus, kuri labā latviešu valodā stāsta diezgan lielas riebeklības, un mēs to pieļaujam un pat uztveram par labu esam tikai tādēļ vien, ka viņi runā latviešu valodā."

Pērn gada nogalē Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas transatlantisko organizāciju četrās Latgales pašvaldībās veica pētījumu par krīzes situāciju risināšanu informatīvajā telpā. Kā uzsvēra Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktors Rihards Bambals, pašlaik visā Latvijā, tostarp arī Latgalē, ir svarīgi stiprināt informatīvo telpu, medijus gan latviešu, gan krievu valodā un panākt objektīvu un valstisku situācijas atspoguļošanu.

Bambals norādīja: "Šis ir iespēju loks, kas mums ir atvēries kā sabiedrībai – saliedēt visus reģionus, tautības, iedzīvotājus, kas dzīvo Latvijā, un tas nozīmē, ka ir jāstrādā pie šāda satura veidošanas. Mums kā komunikatoriem ir svarīgi, lai būtu spēcīgi arī vietējā satura krievvalodīgie mediji, kam vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji uzticas, kurus patērē un kur mēs arī varētu izvietot savas komunikācijas kampaņas un aktivitātes., ja krīzes situācija to pieprasītu.

Jāapzinās, ka ar vienu divām kampaņām līdzēts nebūs. Tā ir atbildība arī medijiem, ne tikai nacionālajiem, bet arī reģionālajiem

par to, ko cilvēks patērē uz vietas un kas ietekmē arī cilvēka dzīves uzskatus."

Vairāk nekā pusei Latgales iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu vai kāda cita no mazākumtautību valodām, liecina 2017. gada Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Par drošību, tiesiskajiem jautājumiem, ekonomiku un arī latgaliešu valodas lietojuma aktualizēšanu reģionā kā vienu no informatīvās telpas stiprināšanas iespējām, ceturtdien Rēzeknē aptuveni simt dažādu jomu pārstāvji diskutēja Latgales kongresā, kas noslēgsies jau rīt ar rezolūcijas pieņemšanu nākošajiem pieciem gadiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt