Otrdien VP iepazīstināja ar pērn veikto pētījumu, kurš tika veikts par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī.
Pieķerto dzērājšoferu skaits pagājušā gada laikā nav būtiski mainījies. Pērn Latvijā reģistrēti ap 3000 dzērājšoferu. Divas trešdaļas no viņiem braukuši stiprā reibumā – alkohola koncentrācijai asinīs pārsniedzot 1,5 promiles.
Pats pētījums tika veikts pērnā gada pirmajā pusgadā – analizējot 1500 dzērājšoferus.
Absolūts vairākums jeb 94% pieķerto dzērājšoferu ir vīrieši.
Ap 30% no tiem ir vīrieši no 30 līdz 39 gadu vecumam un 69% aizturēšanas laikā vadīja vieglo automašīnu.
Policijai, veicot padziļinātu izpēti pusei no dzērājšoferiem, atklājies, ka 42% gadījumu viņiem nav bijusi derīga vadītāja apliecība; 46% vadītāju reibumā braukuši ar auto, kas viņiem nepieder.
Otrdien Valsts policijas rīkotājā diskusijā šķietami "rokas nolaidās" arī ekspertu vidū.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzina: "Pēc šiem diviem mēnešiem [kopš kriminālatbildības par braukšanu lielā reibumā] aina ir diezgan drausmīga. Un jāsaka, ka pagaidām es neteiktu, ka mainītos uz labo pusi.
Arī kriminālatbildība dzērājšoferiem nav sniegusi gaidīto rezultātu. Kopš 25. novembra pieķerti 214 dzērājšoferi.
VP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andis Rinkevics norādīja: "Pirmā sajūta bija, ka nauda nestrādā. No naudas lielas jēgas nav. Uzliek sodu, un viņi brauc atkārtoti. Laikam vajadzētu brīvības atņemšanu. Tad mēs paskatījāmies uz tiem, kuriem jau iepriekš bijusi brīvības atņemšana. Un pārsteigums – bija tādi, kuri, atbrīvojoties no pirmā soda, uzreiz nonāk otrajā."
Policijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) rodas šaubas, vai šo nelielo vadītāju grupu vispār ir iespējams ietekmēt ar sodiem vai kampaņām.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks atzīmēja: "Es neticu, ka kāds no viņiem, kurš regulāri brauc reibumā, paskatīsies kādu sagatavotu kampaņu. Varbūt pat ļauni pajokos, bet uz viņa apziņu tas neiedarbosies. Tāpēc kampaņas ir vērstas uz sabiedrību. Lai sabiedrība nepieļautu, ka brauc reibumā."
Savukārt VP pārstāvis Jančevskis sacīja: "Arī policijas resurss nepaliek lielāks ar katru gadu. Aizturēto dzērājšoferu skaits paliek praktiski nemainīgs."
Uz jautājumu, ko darīt, skaidras atbildes nav. Gan CSDD, gan VP piekrīt, ka vairāk uzmanības jāvelta jauniešiem, lai viņiem "iesakņotos" apziņa, ka braukt reibumā nedrīkst.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks kā vienu no iespējamiem risinājumiem minēja Igaunijas politiku: "Ja mums būtu nulle [promiles], tad varbūt tas procents, kas sistemātiski brauc reibumā, būtu bijis mazāks. Nu, kā – 0,5 varu braukt, tad es nezinu, cik tur īsti bija. Vai ir jau 1, 1,5, vai 2 un neesmu pieķerts... un tādā veidā varbūt tas arī progresē."
VP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Rinkevics norādīja: "Matemātiski rēķinot, iespēja, ka jūs pieķers, nav tik liela, bet jūs pieķer – tad cik bieži īstenībā šie cilvēki brauc reibumā?"
Secinājumus par dzērājšoferiem piemērojamo kriminālatbildību policija vēl nesniedz. Pagājuši tikai divi mēneši. Taču skaidrs, ka nepieciešams meklēt arī citus iespējamos risinājumus.
KONTEKSTS:
Pērn oktobrī pieņemtās izmaiņas Krimināllikumā pavērušas iespēju bargāk sodīt dzērājšoferus. Tagad par braukšanu reibumā virs pusotras promiles auto var arī konfiscēt.
