Tā sauktā "maigā vara” jeb spēks, kas iedarbojas uz cilvēku prātiem, ir apzināti veidota Krievijas politika. Latvijas ekonomiskie apstākļi, nacionālais sastāvs un pašvērtējums ir mūsu vājās vietas, uz kurām Krievija tēmē.
Šādus secinājumus pirmdien Rīgā pauda vairāku valstu eksperti, piedaloties grāmatas „Maigās varas dažādās sejas: Baltijas valstis un austrumu kaimiņi starp Krieviju un Eiropas Savienību” atvēršanā.
Jēdzienu "maigā vara" pirms vairāk nekā desmit gadiem pirmo reizi ieviesa Hārvarda universitātes profesors Džozefs Nais, raksturojot to kā valstu spēju piesaistīt cilvēku sirdis un prātus. Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds šīsdienas diskusijas sākumā norādīja, ka pēdējā gada laikā no Krievijas puses maigā vara ir kļuvusi par manipulatīvu instrumentu, kuru tomēr nevajadzētu par zemu novērtēt
“Es pats bieži vien Krievijas varu esmu nosaucis par manipulatīvu varu. Tā ir nevis dabiska pievilcība, bet mākslīgi izveidota pievilcība. Dažreiz tā nav tikai maiga piespiešana, bet jau stingra piespiešana,” pauda Kudors.
“Taču Krievijas maigo varu nevajadzētu par zemu novērtēt. Tai ir ļoti labas iespējas reklamēt tā dēvēto „neviena pasauli”. Šāds koncepts kļūst arvien pievilcīgāks daudz plašākā antiglobālistu kontekstā. Un šeit nav runa tikai par Krieviju, bet par tendencēm, ko mēs redzam 21.gadsimtā. Piemēram, tās ir dažādas Eiropas partijas un politiski spēki, kuriem šāda pieeja liekas pievilcīga. Krievija nerāda piemēru tikai nedemokrātiskajām valstīm, bet arī dažām valstīm tādā demokrātiskā sabiedrībā, kāda ir Eiropas Savienība,” skaidroja Ārpolitikas institūta vadītājs.
Arī Latvijas Saeimas pārstāve Lolita Čigāne (“Vienotība”) norādīja, ka Krievijas īstenotā politika ir likusi nopietni apsvērt to, vai sākotnējais maigās varas traktējums vairs atbilst mūsdienu realitātei, atzīstot, ka tādu Eiropas Savienības valstu kā Ungārijas, Grieķijas vai Čehijas līderu simpātijas pret Krieviju rada bažas par Eiropas Savienības vienotību.
Savukārt Polijas Austrumu studiju centra pētnieks Rafals Sadoskis uzskata, ka plašākai Eiropas apdraudēšanai Krievijai trūkst ideoloģijas.
“Krievijai trūkst idejas un ideoloģijas, kas spētu piesaistīt citas valstis, citus partnerus. Krievu pasaules ideja var būt saistoša tikai krieviem vai krieviski runājošajiem un tikai,” pauda Sadoskis.
“Arī pret Rietumiem vērsto retoriku ir iespējams adresēt tikai ļoti ierobežotai sabiedrības daļai. No otras puses – Eiropas Savienībai šāda ideoloģija ir - tā ir demokrātija, sabiedrības pārmaiņas, brīvais tirgus. Un šis instruments ir nostrādājis Centrāleiropā līdz ar mūsu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai,” skaidroja Sadoskis.
Savukārt Krievijas Starptautiskā žurnālistikas un pētniecības centra pārstāvis Jakubs Korejba pauda viedokli, ka, iespējams, Krievijas draudi tiek pārvērtēti, norādot, ka politiskā režīma maiņa Ukrainā ir pierādījusi Eiropas maigās varas pārākumu.
Iespējams, ka Krievija baidās tieši no šāda scenārija atkārtošanās. Korejba atzina, ka daudzas Austrumeiropas valstis, arī Latvija, nav pārāk ietekmīgas maigās varas ziņā, taču tieši tās spētu pārorientēt Eiropas maigo varu uz austrumiem.
“Ja Latvija iegūs savu krievu uzticību, Eiropa iegūs savus kaimiņus. Un varbūt kādu dienu mēs, Eiropa, uzvarēs arī Krieviju. Es aicinātu pārtraukt uz krievvalodīgajiem skatīties kā uz Krievijas imperiālisma aģentiem un aicinātu uzlūkot jūsu multikulturālismu un jūsu minoritātes kā Eiropas maigās varas pārraidītājus. Un to izdarīt ir iespējams,” sacīja Korejba.
Arī Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra eksperts Emets Tuohi atzina, ka jau tagad Krievijas maigās varas ietekme Igaunijā ir visai ierobežota, ņemot vērā to, ka atbalsts "Krievu pasaules" idejai igauņu sabiedrībā mazinās. Tas izskaidrojams gan ar igauņu pilsonības popularitātes pieaugumu, gan veiksmīgu integrācijas programmu darbību, gan arī spēcīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanos.
Diskusijas noslēgumā ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds atzina, ka, ja pat vājā Krievijas maigā vara darbojas, tas nozīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs tomēr ir vājie punkti. Taču arī pašām valstīm ir nepieciešams diskutēt ne tikai par to, cik slikta ir Krievijas maigā vara, bet arī meklēt turpmākās sadarbības iespējas.
Sprūds norādīja, ka faktiski ne Krievija, ne Eiropas Savienība šajā situācijā nav ieguvējas, taču ideoloģiskā ziņā tieši Eiropas Savienība varētu justies daudz ērtāk, saskaroties ar atšķirīgiem viedokļiem gan savienības iekšienē, gan ārpus tās.
