ĪSUMĀ:
- Ukraina sagaida masveidīgu Krievijas iebrukumu pavasarī; Vācija vēl izzina iespēju dot tankus.
- Ukrainas un rietumvalstu eksperti atzīmē, ka Krievijas panākumiem Zaporižjā nav pierādījumu.
- Britu eksperti norāda, ka Krievijai būs grūti palielināt un uzturēt armiju.
- Krievijas draudi liecina par gatavību ilgstošam kara draudu periodam.
Vien dažas dienas pēc Ramšteinā notikušās rietumvalstu sabiedroto aizsardzības ministru tikšanās daudzu kritizētās Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir paziņojis, ka drīzumā apmeklēs Ukrainu. Acīmredzot, šo sarunu galvenais mērķis būs precīzāk uzzināt Ukrainas viedokli par kārotajiem "Leopard" tankiem.
Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņojis, ka
Ukraina pašlaik gatavojas iespējamam masveidīgam Krievijas uzbrukumam jau pavasarī.
Viņš ir paskaidrojis, ka šādus brīdinājumus izsaka gan izlūkdienesti, gan analītiķi gan ģenerālštābs, un Rietumu partneriem par to ir zināms. Vienlaikus Ukrainas prezidenta administrācija paudusi cerību, ka nākamajā Ramšteinas sanāksmē tiks sasniegts progress arī jautājumā par kaujas lidmašīnu piegādēm Ukrainai.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņojusi, ka šajā nedēļā ir uzsākusi plašu uzbrukuma operāciju Zaporižjas apgabalā. Ministrijas paziņojumos norādīts, ka ir ieņemtas vairākas apdzīvotās vietas, taču ārvalstu militārie analītiķi uzskata, ka nav nekādu pierādījumu, kas šādus apgalvojumus apstiprinātu.
Arī Ukrainas drošības un sadarbības centra vadītājs Serhijs Kuzans sacīja, ka Krievijas paziņojumiem ticēt nav pamata:
"Ja mēs konkrēti runājam par Zaporižjas virzienu, tad pilnīgi noteikti nedrīkst ticēt Krievijas izteikumiem.
Taisnība, ka viņu apšaudes ir pastiprinājušās un viņi mēģina atrast vājās vietas mūsu aizsardzībā.
Šajā ziņā viņu taktika nav mainījusies. Lieta ir tāda, ka visā dienvidu virzienā Krievijas spēki cenšas nosargāt piekļuvi Azovas jūrai. Tā ir aptuveni 80 vai 100 kilometru josla, kas ļauj mūsu artilērijai trāpīt viņu noliktavām, komandpunktiem un pulcēšanās vietām. Tieši tāpēc viņi vēlas šo situāciju mainīt. Ja mēs paskatīsimies – caur Volnovahu, Berdjansku un Melitopoli iet ceļš, kas viņu spēkus savieno ar Krimu. Viņu uzdevums ir atspiest mūs pēc iespējas tālāk no šī apgabala, kur mēs nodarām viņiem lielus zaudējumus un neļaujam sapulcināt lielākus spēkus."
Tikmēr britu izlūkdienests izvērtējis Krievijas Aizsardzības ministrijas šonedēļ pausto vēlmi nākamajos gados palielināt Krievijas armijas skaitlisko apjomu līdz pusotram miljonam jeb par 11% vairāk, nekā iepriekš plānots.
Britu specdienesti uzskata, ka šādu mērķi sasniegt nebūs viegli. Šādi lēmumi, tostarp izveidot Sanktpēterburgas un Maskavas kara apgabalus, liecinot par apziņu, ka arī pēc karadarbības beigām Ukrainā konvencionālā kara draudi Krievijā saglabāsies daudzus turpmākos gadus.
Briti arī uzskata, ka nokomplektēt uz uzturēt tik apjomīgus spēkus Krievijai būs ļoti izaicinoši.
Taču Krievijas agresīvā retorika nebūt nemazinās. Krievijas parlamenta spīkers Vjačeslavs Volodins, komentējot Ramšteinas tikšanās iznākumus, kārtējo reizi izteicies, ka uzbrukuma ieroču piegādes Ukrainai novedīs pie globālas katastrofas, jo pret Rietumu valstīm varētu tikt pielietoti daudz jaudīgāki ieroči, acīmredzot, kodolieroči.
Ar līdzīgiem izteikumiem par iespējamo kodolkaru pēdējo dienu laikā klajā nācis arī bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kura paziņojumi gan arvien biežāk tiek uztverti ar smīnu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
