Aktuāli

LTB priekšsēdētājs Juris Siliņš par tiesu varas likuma otro skatījumu

Aktuāli

Ar 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem cer cīnīties ar ēnu ekonomiku

Četri gadi pēc veikala "Maxima" sagrūšanas. Kas mainījies būvniecības nozarē?

Eksperti: Kopš Zolitūdes traģēdijas būvniecībā augusi izpratne par atbildību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vairums būvniecībā iesaistīto četru gadu laikā pēc veikala “Maxima” sagrūšanas Zolitūdē nonākuši pie rūpīgāka darbības stila. Tomēr ir neliela daļa, kas mācības nav guvuši. Tā domnīcas „Providus” diskusijā „Vai varam justies droši?” secinājuši eksperti.

Iespējams, daļa no Zolitūdes traģēdijas neko nav mācījusies

Tomēr tieši mācības neguvušie būvniecības nozares pārstāvji lielākoties esot sastopami publiskajos – valsts un pašvaldību – iepirkumos.

Domnīca “Providus” savā monitoringā tāpat secināja, ka redzamākais veikums būvniecībā kopš veikala “Maxima” sagrūšanas ir Būvniecības valsts kontroles biroja izveide. Tāpat nozīmīgs solis ir Būvniecības informācijas sistēma, kaut gan tā vēl uzlabojama. Piemēram, kavējumus būvniecības ieceres realizācijā palīdzētu novērst obligāta principa „Konsultē vispirms” ieviešana. Tāpat būtiski, lai visi būvniecībā iesaistītie kontrolētu un īstenotu darbu, piemērojot vienādus noteikumus.

Četros gados, kopš lielveikalam “Maxima” Zolitūdē iegruva jumts, ļoti augusi būvniecībā iesaistīto izpratne par atbildību, secina eksperti.

Tomēr aizvien nav pilnas skaidrības, ko nozīmē pasūtītāja atbildība.

Četru gadu laikā darba stils būvniecībā iesaistītajiem - gan projektētājiem, gan būvuzņēmējiem - lielākoties kļuvis apzinātāks, rūpīgāks, vērtē Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa.

„Iespējams, ir kaut kāds neliels procents, kas nekādas mācības nav guvuši. Diemžēl es atļaušos izteikt hipotēzi, ka tie, kas nav guvuši nekādas mācības, lielākoties ir redzami publiskajā iepirkumā,”

saka Rožulapa. “Tātad nodarbojas ar pašvaldību un valsts pasūtījumiem par nodokļu maksātāju naudu,” viņa piezīmē.

„Es gribu ticēt, ka tas ir lielākais vairums kolēģu, kas ir guvuši kādas mācības un atziņas. Līdz ar to cenšas neiesaistīties tādos darbos, par kuriem ir skaidrs, ka tos nevar izpildīt ar pietiekamu profesionālo sirdsapziņu un veikt pietiekami labā līmenī,” stāsta Rožulapa.

Problēmas sākas jau ar to, kādā veidā tiekot sagatavoti projektēšanas iepirkumi. Tie ir ļoti vāji. Nav veikti dažādi sagatavošanas darbi, piemēram, izpētes. Tās vajadzīgas, lai kandidāts, kurš vēlētos izstrādāt projektu, varētu skaidri noteikt cenu par darbiem, saprast, cik laika būs vajadzīgs projekta izstrādei, skaidro Rožulapa.

No labās puses: Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa; Latvija...
No labās puses: Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa; Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas loceklis un Latvijas Ģeotehniķu savienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Bondars; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš; Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina; Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja izpilddirektore Dace Akule un Latvijas Radio žurnāliste Annija Petrova.

Nereālistiski projektēšanas un būvdarbu termiņi

Turklāt bieži vien pakalpojuma sniedzējs pilnībā neapzinās, kas viņam būs jāizdara par konkrēto cenu, papildina Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas loceklis Kaspars Bondars. Šis jautājums esot par izglītību un kvalifikāciju.

Viens no klupšanas akmeņiem – izpratne par projekta saturu.

„Jo mazāk projekta dokumentācijā ir precizitātes, jo ērtāk jūtas būvnieks, kurš var paņemt papildus projekta cenu, pieprasīt, kaut kādā veidā noformēt papildu izmaksas pie šī iepirkuma. Tad nu pasūtītājs ir galīgi sprukās, jo viņam jau bija tā cena, par kuru bija gatavi uzbūvēt,” norāda Bondars.

Bez neadekvāti noteiktas cenas, ko pasūtītājs gatavs tērēt projektēšanai un būvdarbiem, problēmas rada arī nereālistiski projektēšanas un būvdarbu veikšanai noteiktie termiņi. „Tie, kuri ir spējīgi, prot un zina, kā strādāt. Līdz ar to, izlasot šo publiskā iepirkuma nolikumu, ir skaidrs, ka mēs tādā nepiedalīsimies. Tāpēc, ka mēs nevaram savu latiņu tik zemu nolaist. Mēs redzam, ka uz šādiem nosacījumiem to darbu pēc definīcijas nav iespējams izdarīt kvalitatīvi,” norāda Rožulapa.

Saistībā ar iepirkumu veidošanu šeit nonākam arī pie jautājuma par pasūtītāja atbildību.

„Tā kā pasūtītājiem nav nekādas atbildības, līdz ar to viņi var atļauties neko no tā nesaprast,” sacīja Rožulapa.

Aizvien gan nav skaidrības par būvniecības pasūtītāja – būvniecības ierosinātāja atbildību. Rožulapa no Arhitektu savienības saka: aizvien neesam gatavi pateikt, ka galvenais atbildīgais par notiekošo ir tieši būvniecības pasūtītājs. Proti, lielā daļā valstu likumdošanā esot rakstīts, ka būvniecības pasūtītājs ir atbildīgs par to, ka viss notiekošais ir likumīgi. Arī Ekonomikas ministrijā piekrīt, ka pasūtītāja atbildības nozīme vēl nav skaidra.

„Protams, ja mēs runājam par profesionāliem pasūtītājiem, kas būvē ēku kā attīstītāji, lai tālāk to atdotu prom, mēs varam no viņiem prasīt atbildību, kompetenci,” norāda Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina. “Bet stāsts ir arī par tādu pasūtītāju, kas ir, piemēram, ražošanas uzņēmums, kas savām vajadzībām pasūta ēku ražošanas paplašināšanu. Nu, viņam nav tādas pašas izpratnes, kāda ir profesionālam attīstītājam. Tas ir arī jānodala,” saka Geitus-Eitvina.

Eksperts: Sabiedrība var justies drošāk, it sevišķi pēdējā laikā

Ministrijas eksperte pieļauj, ka pasūtītāji baidās, jo neizprot, ko no viņiem īsti vēlas. „Ko nozīmē, ka mēs pasakām: „Jūs esat atbildīgi par to visu!”? un tā ir tā lielākā pretestība, ka, protams, ja mēs nepasakām, ko tas reāli nozīmē, viņi saka: „Nē, nē, nē, mēs taču nevaram atbildēt par projektu kvalitāti, mēs taču nevaram atbildēt par būvnieku.” Viņi to saprot tādā līmenī, ka viņi pārņems…” bilst Geitus-Eitvina, piebilstot, ka pārņems kā vainu. “It kā viņi par kaut ko būtu vainīgi. Tas, ko mēs pasakām, ka mēs virzām to ideju pakāpeniski, ka pasūtītājs ir komandas dalībnieks,” saka ministrijas eksperte.

Pasakot, ka par visu atbildīgs pasūtītājs, nekas nemainīsies, uzskata Geitus-Eitvina. Svarīgs ir komandas darbs.

Tāpat ministrijā uzsver - pat ja regulējums ir ideāls, nevar nodrošināt, ka visi iesaistītie to izpilda. Liela problēma ir uzraudzības mehānisms.

Kā sodīt tos, kas pieļauj kļūdas? Pie šī jautājuma ministrijā strādājot. „Kā veicināt to atbildības izjūtu konkrētam speciālistam, ja viņš zina, ka šobrīd tas regulējums ir tāds, ka, „nu, pamēģiniet mani sodīt”?” Retoriski jautā Geitus-Eitvina. “Tas lielā mērā rada to vājo posmu. Viens, kad mēs pārliecināmies, ka viņš spēj to darīt, mēs zinām, ka viņš to var darīt, bet viņš to nedara, jo tas ir dārgi, tas ir laikietilpīgi, iespējams, vienkārši netiek pievērsta tā uzmanība,” viņa norāda.

Kopumā eksperti atzīmē, ka iedzīvotāji var justies drošāk nekā pirms četriem gadiem. Ir radīti jauni kontroles mehānismi.

Dažkārt birokrātija būvniecībā nav samērojama ar iespējamajiem riskiem, tomēr tā varot radīt papildu drošību, saka Arhitektu savienības pārstāve Elīna Rožulapa. Arī būvniecības eksperts Kaspars Bondars piekrīt - procedūras, ekspertīzes un radušās atbildības sajūtas dēļ var justies drošāk.

„Ir krietni uzlabojusies šī drošība un būvniecības kvalitāte tādā izpildījumā kā projektu realizācija. Es kā eksperts, ieejot būvē, varu novērtēt, vai man tur ir droši vai nav. Varu arī sabiedrībai teikt, ka viņi arī var justies drošāk, it sevišķi šajā pēdējā laika būvniecībā,” stāsta Bondars.

Tikmēr Ekonomikas ministrijā norāda, ka drošību nosaka ne tikai tas, kā ēka uzbūvēta. Bet arī tas, kā ēku uztur. Šeit būtiska ir tās īpašnieku atbildība.

Domnīca „Providus” savā monitoringā tāpat secināja, ka redzamākais veikums būvniecībā kopš veikala “Maxima” sagrūšanas ir Būvniecības valsts kontroles biroja izveide. Tāpat nozīmīgs solis ir Būvniecības informācijas sistēma, kaut gan tā vēl uzlabojama. Piemēram, kavējumus būvniecības ieceres realizācijā palīdzētu novērst obligāta principa „Konsultē vispirms” ieviešana. Tāpat būtiski, lai visi būvniecībā iesaistītie kontrolētu un īstenotu darbu, piemērojot vienādus noteikumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti