Kažoka uzsvēra, ka otrs variants bija tikai ārkārtas vēlēšanu rīkošana.
Kā galvenos uzdevumus jaunajai valdībai Kažoka minēja budžeta pieņemšanu, prezidenta ievēlēšanu,pret deputātiem ierosinātos kriminālprocesus, kā arī tikšanu skaidrībā ar "sairstošo partiju "KPV LV"". Par jaunās valdības reformu īstenošanu varēšot runāt pēc aptuveni gada. Jautājums gan vēl esot par to, vai valdība varēs pārvarēt šos izaicinājumus.
Rozenvalds iebilda, ka būs jautājumi, par kuriem īpašu strīdu nebūs, piemēram, "ja runājam par naudas atmazgāšanu un "Moneyval" noteikumu izpildi". "Izaicinājumi sāksies nākamgad. Šogad valdība darbosies jau iepriekšējās valdības noteikto rāmju ietvaros," uzsvēra Rozenvalds.
Runājot par nesaskaņām partijā "KPV LV", Rozenvalds teica: "Šeit vairs nav runa par [Krišjāni] Kariņu, bet par karu." Politologam gan notiekošais šķiet loģisks, jo partijā uz neskaidriem ideoloģiskiem pamatiem apvienojušie cilvēki, kuri uzskata sevi par līderiem.
Pēc Rozenvalda domām, nesaskaņas "KPV LV" gan nebūs klupšanas akmens valdībai.
KONTEKSTS:
Trešdien, 23. janvārī – 109 dienas pēc 13. Saeimas vēlēšanām – parlaments apstiprināja piecu partiju veidoto Ministru kabinetu mazākās frakcijas pārstāvētā politiķa Kariņa vadībā. Trešdienas rītā piecas partijas parakstīja sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un Fiskālās disciplīnas līgumu.
Par jauno valdību balsoja tajā pārstāvēto partiju deputāti: “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības (NA), “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) parlamentārieši, kā arī daļa no “KPV LV” deputātiem. Savukārt pret jauno valdību balsoja partija "Saskaņa" un līdzšinējā premjera Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Arī pieci "KPV LV" deputāti balsoja pret Kariņa valdību.
Pirmajā mēnesī pēc 13. Saeimas vēlēšanām jaunievēlētās partijas sāka sarunas par valdības veidošanu, taču nespēja vienoties. Līdz ar parlamenta jaunā sasaukuma sanākšanu valdības veidošanā iesaistījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjera amatam nominējot JKP līderi Jāni Bordānu un vēlāk "KPV LV" līderi Aldi Gobzemu. Katram no viņiem tika dots divu nedēļu laiks valdības aprišu izveidei, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi.
Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās "Jaunās Vienotības" politiķis Krišjānis Kariņš. Turpinoties partiju sarunām par koalīciju, prezidents Kariņu premjerministra amatam nominēja 7. janvārī. Turpinoties sarunām un partijām paužot atbalstu topošai valdībai, partijas "KPV LV" pieci deputāti paziņoja par tās neatbalstīšanu.
