„Mēs tuvojamies stadijai, kad būsim spējīgi rīdziniekiem piedāvāt pirmās idejas, kā mēs reformēsim, reorganizēsim satiksmes organizāciju pilsētas centrā,” - tie ir atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") vārdi pērn decembrī, preses konferencē kopā ar pazīstamā dāņu pilsētplānotāja Jana Gēla biroju piesakot vēlmi risināt satiksmes problēmas pilsētā un mazināt auto skaitu Rīgas centrā. Tagad, līdz ar Deglava tilta slēgšanu, tas kļuvis vēl aktuālāk.
Gēla arhitektu biroja partneris Andreass Rols piektdien, 26. aprīllī, Pilsētas attīstības departamenta rīkotā konferencē norādīja – ja Rīgai izdosies apturēt iedzīvotāju bēgšanu projām no dzīves centrā, mazināsies arī sastrēgumi.
„Iebraucot Rīgā, mani apstulbināja tas, cik ļoti pilsēta koncentrējas uz automašīnām.
Redzot, ka arvien vairāk cilvēku pārceļas no centra uz Pierīgu un brauc uz pilsētu ar auto, pilsēta cenšas pielāgoties arvien lielākam auto skaitam. To var redzēt pat luksofora signālos. Daudz kur gājējiem un velosipēdistiem ir jāgaida vesela mūžība, lai tiktu pāri ielai, bet mašīnas tikai brauc un brauc. Bet, kā norādīts arī mobilitātes plānā, pilsētas centrā nav iespējams atvēlēt vēl un vēl vairāk vietas automašīnām. Tas ir bezcerīgi,” sacīja Rols.
Viņš uzskata – ja pilsēta tiešām vēlas būt patīkamāka dzīvošanai, var sākt ar mazumiņu. Apzaļumot pagalmus, labiekārtot skvērus, iekārtot celiņus un paveikt citas nelielas lietas, ko iedzīvotāji jau sen gaida. Skaidras ir arī lielās prioritātes: sabiedriskajam transportam jākļūst par pilsētas transporta sistēmas mugurkaulu, jādod skaidrāka priekšroka gājējiem un velosipēdistiem, jānosaka ierobežojumi automašīnām centrā un pašvaldībai labāk jākomunicē ar iedzīvotājiem. Rīgas izstrādāto mobilitātes plānu Rols atzīst par labu, tomēr novēl vairāk pievērsties iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārceļas projām no centra, vērtējot mājokļu un nodokļu politiku.
„Galvenais izaicinājums būs šo plānu ieviest dzīvē. Tajā ir tik daudz ieceru, ka baidos, vai tās visas varēs īstenot,” sacīja Rols.
Tam piekrīt arī pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš – viņaprāt, plānā pietrūkst izvērtējuma tam, kāpēc cilvēki negrib dzīvot Rīgas centrā:
„Pašreiz mēs zaudējam pilsētas iedzīvotājus katru gadu tāpēc, ka viņiem neliekas, ka pilsētā ir mierīgi, ērti un gana zaļi.
Tie ir trīs komponenti, pret kuriem mēs nepārtraukti grēkojam. (..) Šī izpratne par prioritātēm ir dokumentēta [pilsētas] plānošanas dokumentos. Tas, ko es ne obligāti redzu, ir aktīva ieviešanas politika.”
„Satiksmes departaments kā kārtīgi zaldāti, protams, šo plānu pēc tam realizēs,” sola departamenta vadītājs Emīls Jakrins. Izpildītāja līmenī, viņaprāt, departaments šīm vadlīnijām jau seko. Sabiedriskā transporta un velo joslu skaits Rīgā turpināšot augt.
„Piemēram, šogad tiks atjaunota Bruņinieku iela, un tur tiks ieviesta pilnvērtīga velo infrastruktūra. (..) Savukārt visi jaunie projekti, kas top pļavā, kā piemēram, Dienvidu tilta turpinājums, tur, protams, ir daudz vienkāršāk šo ieviest, ir daudz vietas, un viss tas arī tiek darīts,” skaidroja Jakrins.
Kā jaunais mobilitātes plāns mainīs satiksmi Rīgā lielākās līnijās, Jakrins nevar atbildēt, jo šādiem lēmumiem, piemēram, par iebraukšanas maksu centrā, būtu jānāk no politiķiem. Konferences dalībnieku rindās gan Rīgas vadību nemanīja.
