Eksperti: Jaunības robežas nevar noteikt ar likumu

Diskusijas par to, vai būtu jāpaplašina likumā noteiktās "jaunieša vecuma" robežas, ir gandrīz vai liekas, jo jaunu cilvēku dzīvi veido un nosaka nevis gadu skaits no 13 līdz 25, bet gan viņu sekmes mācībās un veiksme personiskajā un darba dzīvē. Lai arī no šāda viedokļa raugoties, "oficiālajam" vecumam ir visai nosacīta nozīme, daļa ekspertu joprojām iesaka paildzināt Jaunatnes likumā ierakstīto jaunību līdz 30 gadiem.

Jau labu laiku sabiedrībā, tostarp Saeimā, rit diskusijas, vai cilvēks būtu saucams par jaunieti arī pēc 25 gadu vecuma, kas šobrīd ir Jaunatnes likumā noteiktais slieksnis jauniešu definīcijai. Jēga no jaunības oficiālas "pagarināšanas" līdz 30 gadiem gan būtu tikai tad, ja tā rezultātā valsts un pašvaldību institūcijas saņemtu lielāku finansējumu jaunatnes jautājumu risināšanai, tostarp, palīdzot viņiem sākt patstāvīgu dzīvi vai risinot riska grupās nonākušo jauniešu problēmas, pauž Latvijas Jaunatnes padomes locekle Anna Norvele. Viņa arī norāda, ka cilvēka vecumam arī jaunībā ir tikai nosacīta nozīme, jo dažs labs jaunietis ir emocionāli vairāk nobriedis nekā viņa vecāki.

Latvijas Jaunatnes padomes locekle Anna Norvele un sociologs Mārtiņš Kaprāns

Norvele min, ka lielai daļai jauniešu ir grūtības uzsākt patstāvīgu dzīvi dažādu finansiālu un sadzīvisku šķēršļu dēļ: vides nepieejamība, ja jaunietim ir kustību traucējumi, diskriminācija tautības vai dzimuma dēļ, kā arī izglītības vai profesionālās pieredzes trūkums. Ja šādas problēmas var risināt ar vecuma palielināšanu Jaunatnes likumā, tad reformām ir nozīme, akcentē Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis nosauc pazīmi, kas ļauj novilkt robežu starp jaunieša un pieauguša cilvēka statusu, proti – iesaistīšanās ikdienas darba dzīvē un patstāvīgi gūti ienākumi, kas nodrošina no vecākiem neatkarīgu dzīvi. Tas arī nozīmē, ka cilvēki ir izdarījuši nopietnu izvēli, ar ko dzīvē nodarboties. Viņaprāt, tā kā jauni darbinieki Latvijā ir vajadzīgi, tad diez vai būs daudz to cilvēku, kas dzīvos līdz 30 gadu vecumam bez stabilas profesionālas izvēles.

"Ja sekojam šai pazīmei, tad maz ticams, ka būs daudz cilvēku, kuri līdz pat 30 gadu vecumam nebūs uzsākuši patstāvīgu darba dzīvi un nespēs paši sevi nodrošināt, īpaši, ņemot vērā, cik ļoti darba tirgus gaida jauniešus. Līdz ar to, jaunieša "oficiālā vecuma" pagarināšanai līdz 30 gadiem diez vai būs liela nozīme," saka Hermanis.

Jaunieša vecuma palielināšanu atturīgi vērtē arī sociologs Mārtiņš Kaprāns. Viņš atgādina, ka Latvijas kultūrā pieaugšana socioloģijā ir precīzi nofiksēta – proti, tā notiek laikā no 15 līdz 27 gadu vecumam. Tieši šajā laikā jeb, pēc Kaprāna vārdiem, "formatīvajā periodā" cilvēks noformulē savus uzskatus, vērtības, kā arī bieži vien atmiņas, kuras spilgti saglabājas uz visu atlikušo dzīvi kā labākais laiks viņa mūžā. Jauniešu vecuma palielināšana līdz 30 gadu vecumam neatcels vai neizmainīs šo "formatīvo periodu", kurā indivīds kļūst par nobriedušu cilvēku ar savu skatu uz dzīvi, norāda Kaprāns. Tādējādi likuma grozīšanai var būt visai formāla nozīme.


* Viedokļi izskanēja 18. augustā, diskusijā "Vecuma maiņa Jaunatnes likumā un tā ietekme uz ekonomiku", kas notika Eiropas jaunatnes gada ietvaros.

Diskusiju cikls noslēgsies 19. oktobrī ar paneļdiskusijām par jauniešu skaita samazināšanos Latvijā un par jauniešu iespējām uzsākt patstāvīgu dzīvi. Diskusijas tiek īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2022.–2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti