Armands Ruks par prioritāti, stājoties jaunajā amatā, noteicis cilvēkresursu stiprināšanu. Kā viņš pats sacījis – ir katastrofāls kadru trūkums. Tāpat ir jādomā par iekšējo procesu optimizāciju, nepieļaujot funkciju dublēšanos. Tas varētu prasīt arī strukturālas izmaiņas.
Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atbalsta topošo policijas priekšnieku, saka tās priekšsēdētājs Armands Augustāns. Pēc telefonsarunas, kuras laikā Ruks iepazīstināja ar savām iecerēm, Augustāns secinājis – viņu abu redzējums sakrīt.
“Šīs prioritātes, ko viņš ir attiecinājis attiecībā uz personālvadību, ir ļoti svarīgas, un tās ir realizējamas. Tās ir realizējamas saistībā ar tiešo priekšnieku attieksmi pret darbiniekiem, pielāgojoties konkrētajai situācijai vai pielāgojoties arī pašam darbiniekam,” sacīja Augustāns.
Arodbiedrības vadītājs vērtēja, ka sarežģītāk būs piesaistīt papildu darbarokas. Viņš Rukam piedāvāja raudzīties uz bijušajiem policistiem, un Ruks šo ideju nenoraidīja.
“Mums ir jādomā par to, vai nebūtu jāmēģina tomēr atgriezt tos, kas ir aizgājuši izdienas pensijā. 45 gados vai 42 gados veselības problēmu dēļ aiziet… Ir jāpadomā nedaudz plašāk, jo ir jau cilvēki, kuri gribētu strādāt policijā, bet viņam neļauj veselība. Varbūt viņš var strādāt tādā amatā, kur ļauj tā veselība,” sacīja Augustāns.
Cilvēkresursu stiprināšanas jautājums policijā bijis aktuāls jau sen – norādījusi Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Tāpat esot jāpārskata policistu funkcijas un to, cik tās ir mūsdienīgas un efektīvas.
Bērziņa-Ruķere atzina, ka jaunajam policijas šefam priekšā ir grūts darbs ne tikai apjoma ziņā, bet arī tāpēc, ka viņam sevi būs jāpierāda citiem.
“Tagad vienkārši tas, kā man iztrūka, ka rezultātiem par konkursu vajadzēja iznākt atsevišķi, nevis kopā ar jauna cilvēka ierosināšanu. Tas nevajadzīgi met ēnu uz cilvēku, kurš tagad ir izvēlēts,” piebilda Bērziņa-Ruķere.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks, pašreizējais Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks Aldis Lieljuksis neuzskata par šķērsli to, ka Ruks līdz šim nebija plaši zināms: “Viņš arī savā struktūrvienībā bija vadītājs, noteikti, ka ne tik liels. Bet viņam jau arī ir vietnieki. Un es domāju, ja mēs paskatāmies uz KNAB priekšnieku, tad viņš par nevienu matu nebija vairāk sabiedrībā zināms kā tagad šis topošais policijas priekšnieks.”
Ruks solīja arī cīnīties par labākām policistu algām. Arī Lieljuksis piekrīt, ka personāls un finanses ir primārie policijas priekšnieka pienākumi, kurus labi apzinājies Ruks. Savukārt Bērziņa-Ruķere pauda, ka jebkurš vadītājs vēlas, lai darbiniekiem būtu lielāka alga, taču Ruks budžetu ietekmēt nevarēs. Tā ir atbildīgās ministrijas loma.
Bērziņa-Ruķere uzskata, ka viss dienests kopumā jāstiprina un jādomā par policijas tēlu sabiedrības acīs, ne tikai kriminālpolicijas, ko kā prioritāti noteicis Ruks. Savukārt Lieljuksis pauda, ka uzņemtās rūpes par kriminālpoliciju ir pamatotas, jo arī ģenerālprokurors atzīmēja, ka šai jomai ir jāpievēršas.
Tāpat Bērziņa-Ruķere iezīmēja, ka policijai jābūt vienotai, jo pašlaik katrs reģions dzīvo savu dzīvi. Viņa pauda, ka ir daudz problēmu, kuras jaunajam policijas priekšniekam būs jārisina.
