Rīgas domes vēlēšanās, kā zināms, bija ļoti zema aktivitāte. Vēlēt aizgāja tikai 40,58% no visiem balsstiesīgajiem. Tas ir ļoti maz, jo, salīdzinot, pirms trīs gadiem nobalsoja 58,72%. Visaktīvāk balsots Rīgas centrā iecirknī Raiņa bulvārī, kur reģistrēts 99,1% nobalsojušo. Vismazāk - tikai 27,3% balsotāju bijis Bolderājā, Stūrmaņu ielas iecirknī, kur iepriekšējās vēlēšanās pirms trim gadiem nobalsoja 51,75%.
Viens no iemesliem, uz ko tiek norādīts – sarežģītā izvēle tiem, kas agrāk bija pieraduši balsot par vienu kopīgo ''Saskaņas'' un GKR sarakstu ar Nilu Ušakovu un Andri Ameriku. Tagad priekšā citas sejas, atsevišķi saraksti, un apkārt vēl daudz citu partiju, kas visas konkurē krievvalodīgo flangā. Tas, protams, apgrūtināja izvēli.
"Tiešām ir protests. Cilvēki neaizgāja tiešām. Tāpēc, ka nav, par ko balsot. Ušakova nav! Par ko tad mums te vēl balsot? Jo agrāk ar autobusiem veda! Brauca Ibrahimovs, veda uz Rīgas domi – nu, tagad tas viss izpaliek! Bet latviešu te ir minimāli," teica Bolderājas iedzīvotāja Irēna.
Paši bolderājieši tagad brīnās, ka šajā apkaimē bijis tik maz nobalsojušo. "Kur ir solītais? Nav! Nu tā ir! Veloceliņu taisa cik gadus! Visur apkārt ir, pie mums nekā nav! Mēs te vispār dzīvojam – es nezinu, kas. Skaitāmies necilvēki!" tā Imants.
Tomēr gandrīz visi latviski runājošie saka, ka uz vēlēšanām ir tomēr aizgājuši. "Kievvalodīgais kontingents neizvēlējās iet, jo faktiski viņi nejutās droši – par ko tad viņiem tagad ir jābalso. Jo pati "Saskaņa" ir saskaldījusies," saka Edīte.
Vjačeslavs saka – viņš vienmēr balsojis par ''Saskaņu''. Tagad esot vīlies iepriekšējās domes darbā. "Es pat nezinu..Nu nez kādēļ man šķiet, ka šī komanda, kā nākas, netiks galā arī turpmāk, ja man tā godīgi jāsaka," tā Vjačeslavs.
Vēlēšanu pētnieks Ritvars Eglājs aprēķinājis, ka šajās vēlēšanās tie, kam ģimenes valoda ir krievu, nenoliedzami bijuši daudz kūtrāki. "Latvijā un arī Rīgā tradicionāli ir izteikti etnisks balsojums, kā tas ir praktiski visās valstīs, kuri nav viendabīgs iedzīvotāju sastāvs. Piemēram, 2017. gadā un it īpaši 2013. gadā augstāka aktivitāte bija krieviem nekā latviešiem. Šoreiz bijis otrādi. Un atšķirība ir liela un ļoti sen neredzēta latviešu pārsvara ziņā. Tipisks latviešu vēlētājs aizgāja nobalsot iepriekšējā balsošanā. Un iznākumā Rīgas vēlēšanās bija visu laiku lielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā," saka Eglājs.
Viņa personiski veiktā vēlēšanu aktivitātes analīze liecina, ka kopumā nobalsojuši ap 50-55% latviski runājošo un 20-25% krievvalodīgo. Tātad – teju 3 no 4 krievvalodīgajiem balsot neaizgāja. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, Bolderājas iecirkņos ir vieni no ievērojamākajiem balsu skaita kritumiem tieši krievvalodīgo vēlētāju daļā – no 1,35 līdz pat 2,4 reizēm.
Par rekordu var uzskatīt 85. iecirkni Teikā, kas bija paredzēts tiem, kuri dzīvo Brīvības ielas apkārtnē starp Zemitāna laukumu un ''Alfas'' lielveikalu. Tur krievvalodīgo balsu skaita kritums ir 2,47 reizes.
Eksperti uzskata – jaunajai Rīgas varai ir jādomā, kā turpmāk uzrunāt daudzskaitlīgo vīlušos vēlētāju daļu un neiedzīt tos vēl lielākā atstumtībā.
"Es domāju, ka šis ir masveida fenomens, un tas ir drauds demokrātijai. Es domāju, ka kādā noteiktā brīdī šī sašķeltība un arī turpmākā tāda sajūta, ka klimats mūsu galvaspilsētā nav labs – tas kaut kādā veidā atmaksāsies negatīvi arī ekonomiski un sociāli. Respektīvi, kādā noteiktā krīzes situācijā mēs nevarēsim sagaidīt līdzdalību, mēs nevarēsim sagaidīt motivētu rīcību, un mēs nevarēsim sagaidīt to, ka kāds nāks talkā vai nāks palīgā, ja tas ir nepieciešams. Vistrakākais, kas var būt, ir tas, ka kāds pateiks – tā nav mana pilsēta, tie nav mani iedzīvotāji un kas tur ar viņiem notiek, man ir gluži vienalga!" spriež kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs.
Sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka atbilde meklējama nosacīti latvisko partiju pusē.
"Vai latviskās partijas atteiksies no savas, gribētos brīžiem teikt, augstprātības un politiskajiem principiem un sāks apzināti, fokusēti runāt arī ar krievvalodīgo auditoriju jeb būs tāpat kā iepriekš? Jo nav noslēpums ka lielā mērā latviskās partijas nav īpaši domājušas, strādājušas, uzrunājušas krievvalodīgos, tas ir bijis atstāts pilnīgi "Saskaņas" ziņā, tā teikt, tā ir jūsu auditorija, tas jūsu elektorāts, mēs netaisāmies ar to visu strādāt, jo mums pietiek ar to, kas mums ir! Tad jautājums – vai viņas nolaidīsies no saviem augstumiem un sāks apzināti fokusēti arī strādāt ar krievvalodīgajiem. Ja viņas sāks, tad es domāju, mums ir ļoti labas iespējas izjaukt šobrīd šos etniskos valodu dalījumus, kuri, vismaz man šķiet, mums kolektīvi neko labu šai valstij nedod," skaidro Kaktiņš.
Pirmie signāli, kas nāk no vēlēšanu uzvarētājiem – "Attīstībai/Par!" un "Progresīvajiem" un viņu Rīgas mēra amata kandidāta Mārtiņa Staķa –, liecina, ka jaunā Rīgas vara šo problēmu ir pamanījusi. Vismaz tiek solīts, ka pretstatā ignorancei, kāda pret politiskajiem oponentiem bija "Saskaņas" un ''Gods kalpot Rīgai'' valdīšanas gados, jaunajā Rīgas domē dialogs ar opozīciju notiks.
