Panorāma

Panorāma

Panorāma

Aicina veikt vēža profilaktiskās pārbaudes

Eksperti: jāmazina politiķu loma sabiedrisko mediju pārvaldībā

Eksperti: Jāmazina politiķu loma sabiedrisko mediju pārvaldībā

Daudz kritikas saņem Kultūras ministrijā tapušais projekts, kā uzlabot pārvaldību abos sabiedriskajos medijos – Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Kritika izskan ne tikai par to, ka projekts ir pārlieku smagnējs un sarežģīts, bet arī par to, ka nenodrošina sabiedrības intereses, jo nepasargā redakcijas un žurnālistus no politiķu ietekmes uz raidījumu saturu.

Politiķu ietekme uz sabiedriskajiem medijiem ir jāsamazina līdz minimumam, un tikai tad tie patiesi var kalpot sabiedrībai.

Tā ir viena no pamatatziņām, ko Latvijas partiju pārstāvjiem trešdien, 3.augustā, skaidroja no Vācijas uzaicinātie mediju eksperti diskusijā, kas notika Saeimas namā.

„Šiem sabiedrisko mediju uzraugiem būtu jābūt attālinātiem no valsts. Nevis brīviem no valsts, bet attālinātiem no valsts (..).

Jūsu gadījumā sanāk, ka īpašnieks ir Latvijas valsts. Bet Vācijā ir tā, ka iedzīvotāji ir īpašnieki,” uz atšķirību norāda tieslietu profesors un žurnālists Pēters Šivijs.

Ja politiķiem kaut kas nepatīk mediju saturā, tad vienīgais ceļš - iet uz tiesu, norāda eksperts. „Tas nozīmē, ka Merkeles kundze nekādā ziņā nevar ietekmēt sabiedriskos medijus,” piebilst Šivijs.

Vāciešiem nepieņemama šķiet Latvijas projektā iekļautā iecere, ka mediju uzraudzībā savu pārstāvi virzītu, piemēram, Latvijas prezidents.

Mediju zinātņu profesore no Hanoveres Beāte Šneidere skaidroja – tikai neatkarīgi mediji spēj būt visaptveroši, objektīvi un līdzsvaroti un tātad tādi, kas kalpo nevis šaurām grupām, bet plašai sabiedrībai. „Es varu iedomāties, ka šeit ir spēcīgas politiskās intereses iespaidot ziņu veidošanu. Es ceru, ka žurnālisti tiks stiprināti. Jo ir svarīgi, ka patiešām esat brīvi, veidojot savas reportāžas,” norāda mediju zinātņu profesore Beāte Šneidere.

Bet pašlaik Latvijā tapušais projekts, reformējot medijus uzraugošo padomi, pārkāpj bīstamo robežu, ko, sargājot savus medijus, noteikusi Vācijas Konstitucionālā tiesa – proti, politiķu virzītu pārstāvju skaits mediju uzraudzībā nedrīkst pārsniegt trešdaļu.

Latvijā tā būtu vairāk nekā puse. „Sanāk, ka septiņi  padomes locekļi no 13 būs vai nu politisko partiju frakciju pārstāvji – tātad, seši pārstāvji un valsts prezidenta, kam ir viena vieta, tātad 7 no 13! Tas jau ir vairākums!” norāda NEPLP loceklis Ainārs Dimants.

Par to, ka politiķi būtu gatavi no savu pārstāvju virzīšanas atteikties, atdodot vietas padomē, piemēram, sabiedriskām organizācijām, diskusijas gaita neliecināja.

„Gribu paldies teikt arī par to visai skarbo, bet atklāto kritiku, ko mēs šodien dzirdējām. Ir ļoti labi, ka mēs varam atklāti par to visu parunāt,” secināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

„Katrā ziņā šobrīd ar demokrātiju viss ir kārtībā. Cilvēki var izvēlēties par kuru partiju balsot. Un – ja cilvēks ir ievēlēts Saeimā, tad vēlētājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt, lai politiķi strādā. Lai viņu intereses būtu pārstāvētas, tai skaitā arī medijā,” piebilda „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.

Par projekta tālāku virzību atzinīgi izteicās gan Zaļo zemnieku savienība, gan arī „Saskaņa”.  

Klātesošo nozares pārstāvju minētajā skanēja arī bažas,  ka sabiedriskie mediji var tikt vājināti, satura ziņā atvēlot tiem tikai pārpalikumus no tā, kas tiek komerckanāliem.

Neskaidrs ir arī finansēšanas modelis. Izeja būtu naudu piešķirt atbilstoši iekšzemes kopprodukta rādītājiem, lai pārtrauktu atkarību no partiju vēlmēm izmantot to politiskam spiedienam..

„Finansējums pēc savas būtības ir viens ļoti nopietns pīlārs redakcionālai neatkarībai.

Īpaši brīžos, kad tā nauda ir mazāk vai kad tās kļūst mazāk vai darba uzdevumi ir lielāki, tad valdes mēģinājumi runāt par papildus finansējumu, atklāti runājot, padara valdi ļoti nopietni ievainojamu,” saka LTV vadītājs Ivars Belte.

„Šim finansējumam ir jānāk no pilsoņiem,” atbild Šivijs. „ No sabiedrības. Vācijā tā ir obligātā nodeva. Man ir divi dzīvokļi. No katra es maksāju 15 eiro mēnesī. Vai jūs to varat vai gribat ieviest Latvijā, es nezinu, bet ir jānodrošina pienācīgs finansējums. Tā ir maksa par kvalitatīviem, brīviem medijiem. Kvalitāte par brīvu nav iegūstama,” norāda eksperts.

Politiķi gan sveras uz to, ka Latvijā vācu finansēšanas modeli sabiedrība negribētu pieņemt. Izeja ir solītā atteikšanās no reklāmām, tā vietā piešķirot iztrūkstošo naudu no budžeta. Tiek gan atzīts - šķēpi vēl tiks lauzti. „Noteikti turpināsim šo diskusiju par pārvaldības padomes sastāvu. Tur,  protams, varētu būt vēl virkne dažādu izmaiņu,” uzsver Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Turpmākajās divās nedēļās priekšlikumi tiek gaidīti Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti