Krustpunktā

Krustpunktā: Vērtējam pasākumus demogrāfiskās lejupslīdes apturēšanai Latvijā

Krustpunktā

Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu

Krustpunktā: Kas kavē partijām vienoties par jauno valdību? Vērtē eksperti

Eksperti: Ja Kariņš būtu nominēts premjera amatam, būtu mazāk juku

Ja 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas – "Jaunās Vienotības" – līderis Krišjānis Kariņš būtu oficiāli nominēts premjera amatam, būtu mazāk juku, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vienojās politikas vērotāji un eksperti.

Diskusijas sākumā bijušais "Latvijas ceļa" politiķis Andrejs Panteļējevs norādīja, ka prezidents lauzis procedūru, nenosaucot premjera kandidātu, kā arī prasot atrādīt valdības deklarācijas melnrakstu. Pēc viņa teiktā, prezidents šādi faktiski iesaistās politiskā kursa noteikšanā, kas nav viņa kompetencē.

Viņam piekrita politologs un "Mediju tilta" vadītājs Filips Rajevskis, norādot, ka valdības deklarācijas kontrole ir stingrs prezidenta kompetences pārkāpums.

Vairākums diskusijas dalībnieku piekrita, ka, ja Kariņš jau būtu nominēts amatam, situācija būtu citāda – iespējams, valdība jau būtu izveidota un būtu mazāk dažādu manevru iespēju, kas valdības veidošanā rada jukas. Citādi pašlaik sanāk, ka Kariņš ir tikai viens no 100 ievēlētiem deputātiem.

Politologs Juris Rozenvalds norādīja: "Būtu citādi, jo pašlaik ir tāds pingpongs, kur "Apvienotais saraksts" Kariņam prasa: "Who are you?" Savukārt "Jaunā Vienotība" prasa, kas ir misters Pīlēns."

Rozenvalds gan uzskata, ka pašlaik valdības veidošanā nav ideoloģisku problēmu, bet drīzāk tā ir stīvēšanās par amatiem, sāncensība starp personībām.

Ekspolitiķis Panteļējevs norādīja, ka pašlaik "Apvienotais saraksts" var iet pie prezidenta un stāstīt, ka Kariņš kaut ko ne tā dara, kā arī var spekulēt, ka "Jaunajā Vienotībā" ir kādas nesaskaņas starp Kariņu un Edgaru Rinkēviču. Pēc Panteļējeva teiktā, ja Kariņš būtu nominēts amatam, tad šādas manevru iespējas nebūtu.

Politologs Rajevskis vēl piebilda, ka, ja Kariņš būtu nominēts amatam, viņš nevarētu tā vienkārši pazust no sarunām, pašlaik sarunas ir vienkārši starp grupām, un tas ir iespējams.

Rozenvalds uzskata, ka prezidenta "nedaudz pārspīlētā aktivitāte" ir tādēļ, ka iepriekš viņš bijis pasīvs vairākus gadus, bet tagad jādomā par to, kas būs vasarā, – proti, beigsies viņa pilnvaru termiņš.

"Savā ziņā šīs aktivitātes mērķis ir parādīt, ka "es šeit esmu, es stingri turu savās rokās". Bet tas reizē rada blaknes," norādīja politologs.

KONTEKSTS:

Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu.  JV piedāvājusi atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Kariņš paziņojis, ka skaidru "jā vai nē" atbildi no AS par atbildības jomu sadali gaida līdz pagājušās nedēļas beigām.

Šīs nedēļas sākumā Kariņš pavēstīja, ka trīs politiskie spēki vienojušies par ministru portfeļu dalījumu nākamajā valdībā. Taču vien dažas stundas pēc šī paziņojuma AS pārstāvis un 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka šāda vienošanās nav panākta. Vēlāk AS pārstāvošais Edvards Smiltēns precizēja, ka AS ieskatā vienošanās par atbildības jomu sadalījumu nākamajā valdībā nav galēja un pilnīga, bet gan konceptuāla. 

Pēc tam AS aicināja koalīcijas sadarbības partnerus parakstīt vēl vienu sadarbības memorandu un vērtēt vairāku ministra biedra amatu ieviešanu, ko Kariņš nosauca par muļķībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti