Kvantitatīvi 12. Saeima ir strādājusi čakli. Iesniegto un izskatīto priekšlikumu ir vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā sasaukumā paveikto. Taču arī no satura viedokļa ir pieņemtas vairākas būtiskas lietas. Tie ir likumprojekti, kas gaidīja savu kārtu ilgus gadus un pat gadu desmitus. Piemēram, tā saucamo „čekas maisu” atvēršana. Par to, vai vajag publicēt bijušās Valsts drošības komitejas dokumentus un aģentu sarakstu, tika diskutēts jau gadus divdesmit, ja ne vairāk. Taču tieši 12. Saeima šo lēmumu pieņēma.
Dažus būtiskus grozījumus likumdevējs līdz šim nebija uzdrošinājies pieņemt. Piemēram, Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Šos grozījumus par būtiskiem sauc arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
"No konstitucionālo tiesību viedokļa raugoties, divi Satversmes grozījumi, kas ir izdarīti, ir bijuši ļoti būtiski. Administratīvā atbildība deputātam, proti, ka nav vajadzīga Saeimas piekrišana, ja personu sauc pie administratīvās atbildības. Tās bija ilgu gadu debates, un beidzot Saeima to atrisināja. Tas ir apsveicami. Un arī Valsts prezidenta atklāta ievēlēšana, kas bija pēdējā amatpersona, kuru vēlēja aizklāti. Šis reformas noslēgums, ko Saeima ir izdarījusi, ir apsveicams. Kas ir ļoti kritiski vērtējams, Saeimas nespēja pieņemt grozījumus Valsts kontroles likumā, kas dotu pilnvaras Valsts kontrolei labāk cīnīties ar valsts un pašvaldību līdzekļu izšķērdētājiem. Diemžēl šī Saeima nespēja izrādīt mugurkaulu pašvaldību ietekmei. Ceru, ka nākamā Saeima šajā ziņā stipri labosies," sacīja Pastars.
Atgriežoties pie jautājuma par 12. Saeimas labajiem darbiem, jāpiemin vēl viens ārkārtīgi svarīgs likums, kas tomēr ir pieņemts un jau ir izsludināts. Tas ir Trauksmes cēlēju aizsardzības likums. Ar šo iedzīvotāji ir mudināti ziņot par nelikumībām viņu darba vietā un nebaidīsies no atriebības no priekšnieka puses. Trauksmes cēlēju likumu un prezidenta atklātu ievēlēšanu Sabiedrība par atklātību "Delna" iekļāva kā 12.Saeimas izpildītos darbus. Organizācija šonedēļ prezentēs arī savu viedokli.
„Delnas” direktore Liene Gātere pastāstīja, ka ļoti daudz uzdevumu Saeima tomēr nav izpildījusi. „No tiem 45 uzdevumiem, ko mēs bijām uzstādījuši 12.Saeimai kopā ar domnīcu „Providus” un kuriem Saeimā pārstāvētās partijas bija pirms vēlēšanām piekritušas, no tiem ir izpildīti 25%. Apmēram tikpat daudz ir daļēji izpildīti. Un tad ir daudzas lietas – apmēram 40% - nav izpildītas," teica Gātere.
Piemēram, no tiem uzdevumiem, kas palikuši neizpildīti un kurus sabiedrība par atklātību „Delna” uzskata par svarīgu īstenot nākamajam parlamentam, ir trīs lietas: pieņemt lobēšanas regulējumu, kas ieviestu lielāku atklātību. Otrkārt, pieņemt pašvaldību referendumu likumu – to Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija solīja skatīt pēc vēlēšanām, bet vēlāk atteicās skatīt, jo nav politiska atbalsta. Treškārt, vajadzētu palielināt politisko partiju finansējumu no valsts līdzekļiem.
Gātere atzina, ka kopumā līdzšinējam parlamentam cīņa ar korupciju nav bijusi prioritāte. "Mēs jau redzam, ka šobrīd jaunie politiskie spēki vēlas mainīt vairākus jau pieņemtus likumprojektus, kur viņi saskata kļūdas. Tas pats veselības aprūpes finansēšanas likums," sacīja "Delnas" vadītāja.
Šis būs jautājums, kas paliks mantojumā nākamajai Saeimai, jo tajā arī eksperti saskata trūkumus. Piemēram Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste neredz nekādu ekonomisku ieguvumu. Tomēr nozarei šis likums ir nozīmīgs, uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
"Un tā darvas karote ir saistīta ar to, ka veselības aprūpes finansēšanas likumā tā arī netika iestrādāta norma par konkrētu darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Aizejošā valdība nav paredzējusi finansējumu nākamā gada budžetā ne darba samaksas paaugstināšanai, ne virsstundu apmaksai veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tas ir skaidrs signāls ārstiem un māsām, ka viņiem ir jāpamet nozare, jo par viņiem šeit nerūpēsies. Ja tas būtu iestrādāts iekšā likumā, tā rīkoties, es domāju, nevarētu,” sacīja Keris.
Savukārt Rutkaste norādīja, ka jāturpina īstenot nopietnas reformas ne tikai veselības, bet arī izglītības jomā. Runa ir par jaunā izglītības standarta ieviešanu un arī izglītības iestāžu skaita samazināšanu.
„Noteikti gan vispārējās izglītības, gan augstākās izglītības jomā problēma ir tā, ka infrastruktūra, skolu un augstskolu tīkls ir plašs. Un skaidrs, ka visu šo tīklu nofinansēt mēs nevaram. Mēs katram iedodam „pa bišķītim”. Un katrs to „bišķīti” iztērē tā, kā to var. Kopumā rezultāts nav tik labs. Pasaules praksē viens no faktoriem, kas nosaka, ka izglītības sistēma ir konkurētspējīga, ja šī sistēma ir koncentrēta mazākā skaitā, bet lielākās, plašākās, kvalitatīvākās augstskolās un skolās,” uzsvēra Rutkaste.
