Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pastāstīja, ka situācijas uzlabošanai ministrija plāno veikt vairākus konkrētus soļus. Apzinoties, ka problēmas ar eksakto zinātņu apguvi rodas jau vispārējās izglītības posmā, ministrija sadarbībā ar augstskolām iecerējusi piesaistīt jaunus un atraktīvus skolotājus, kuriem patīk tas, ko viņi dara un kuri prot sasaistīt mācību vielu ar praktisko dzīvi.
Otrs svarīgs uzdevums ir izglītības kvalitātes veicināšana, tādēļ jau šobrīd apstiprināts jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kurā finansējums tiks piesaistīts kvalitātes rādītājiem.
Latvijas karjeras un izglītības portāla “Prakse.lv” vadītājs Jānis Logins piebilda, ka jāvelta daudz darba karjeras izglītības attīstīšanai. Bieži vien iemesls, kādēļ jaunieši neizvēlas studēt eksaktās zinātnes, slēpjas tajā, ka viņi nezina, ar ko īsti nodarbojas konkrētas jomas speciālisti.
Eksperti bija vienisprātis, ka liela nozīme nākamās profesijas izvēlē ir gan iespējām virtuāli iepazīties ar profesiju specifiku, gan piedalīties Ēnu dienās un redzēt dzīvē, kādus pienākumus īsti ietver kārotais amats.
Vērtējot iespējas piešķirt papildu budžeta vietas inženierzinātņu studijām, Seile skaidroja, ka ministrija pie tā strādā, taču arī augstskolām jāpārskata studentu uzņemšanas kritēriji, lai pēcāk neveidotos situācija, ka vairums iestājušos studentu pirmo kursu laikā pamet mācības. Proti, ja kā iestājpārbaudījums eksakto zinātņu jomā tiek vērtēts angļu valodas eksāmens, jaunietis mācību procesa gaitā var vilties un saprast, ka izvēlētā joma ir par grūtu.
Šo ministres viedokli sliecās kliedēt jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors un biologs Indriķis Muižnieks, minot prestižās Berklija universitātes piemēru, kas uzņem motivētus studentus bez priekšzināšanām konkrētajā jomā un ļauj tiem sevi pierādīt mācību gada laikā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrita, ka nebūtu pareizi dotēt izglītību jomās, kurās pāec speciālistiem nebūs pieprasījuma, tomēr viens no augstākās izglītības mērķiem ir izkopt komunikācijas un komandas darba iemaņas un prasmes, attīstīt spēju mācīties un spēju pielāgoties situācijai. No tautsaimniecības viedokļa raugoties, tieši spēja sastrādāties esot būtiska tālākās karjeras attīstībā, apstiprināja eksperts.
Arī Indriķis Muižnieks piekrita, ka šobrīd svarīga miksēta, dažādos līmeņos un virzienos mainīta izglītība, kā arī liela nozīme ir tālākizglītībai un profesionāļu nemitīgai attīstībai.
Tomēr eksperti arī vienojās, ka obligātais vidusskolas eksāmens kādā no eksaktajām zinātnēm dotu iespēju jauniešiem vēlreiz pārdomāt savu izvēli.
Ziņots, ka pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm Latvijā 2020. gadā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Tāpat iztrūkums radīsies pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību, savukārt humanitāro un sociālo zinātņu jomā radīsies 20 000 speciālistu pārpalikums.
Ekonomikas ministrija lēš, ka inženieru trūkums var kavēt Latvijas ekonomikas izaugsmi un likt speciālistus meklēt ārvalstīs.
