Eksperti informatīvas telpas sargāšanai iesaka stiprināt saturu krievu valodā

Lai pasargātu informatīvo vidi no hibrīd kara starptautiskie eksperti iesaka radīt jaunu vai stiprināt esošo alternatīvu krievu valodas satura klātbūtni raidošajos medijos, kas balstīts Eiropas vērtībās. 

Vairāk nekā 20 drošības, valsts pārvaldes, mediju un starptautisko attiecību eksperti no dažādām valstīm izveidojuši rekomendāciju sarakstu informatīvās telpas aizsardzībai pret Krievijas informatīvo karu.

Ieteikumu dokuments paredzēts politikas veidotājiem Baltijas valstīs, Gruzijā, Moldovā un Ukrainā. Baltijas - Melnās jūras alianse sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tādējādi cer attīstīt efektīvāku reģionālo sadarbību Krievijas radītās informatīvās telpas draudu mazināšanai.  

Ekspertu rekomendācijās norādīts, ka valstīm jāstiprina žurnālistu pašregulācija un mediju īpašnieku caurskatāmība, jāvērš uzmanību tā dēvētajam troļļu fenomenam internetā, kā arī jāveido Eiropas fonds žurnālistikas atbalstam.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts skaidroja, ka informācija kā ierocis nav jauns fenomens un izmantots daudzos militāros konfliktos cilvēces vēsturē.

Draudīgiem vēstījumiem, kas šobrīd skar arī Baltijas valstis, ir  visu Eiropas  pamatvērtību apšaubīšana – cilvēku izteiksmes un izvēles brīvības, tolerances apšaubīšana, kas ir gan Krievijas, ka islāmistu grupējumu vēstījumos.

Uz Krievijas informācijas politikas agresiju ir jāatbild. Taču atbilde nedrīkst būt identiska tai, kā rīkojas Krievija. Atbildei jābūt balstītai demokrātiskos principos. Tā norāda rekomendāciju autori - drošības, mediju un starptautisko attiecību eksperti no Baltijas valstīm, Gruzijas, Ukrainas, Moldovas, Krievijas, Polijas.

“Jebkurš konflikts, karš sākas cilvēku galvās.. Tas, kas jau kādu laiku notiek mūsu informatīvajā telpā, ir sava veida apdraudējums mūsu pamatprincipiem, mūsu drošībai. Līdz ar to mēs redzam nepieciešamību informēt sabiedrību par to, kas notiek, un kas tas ir, kas notiek,” norādīja Sārts.

Ir jāveido publiskās informācijas telpa, kas iekļautu krieviski runājošos un piedāvātu alternatīvu saturu, tam ko izplata Krievija. Eksperti norāda, ka mediju vide ir novājināta, finansējums ir nepietiekams. Interneta ietekme novedusi arī pie profesionālo standartu krituma žurnālistikā. Lai novērstu varas un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, medijiem ir jāatklāj savi īpašnieki - faktiskie labuma guvēji.

“Tā ir žurnālistu pašu apņemšanās ievērot zināmus profesionālisma un ētiskuma standartus, kā arī domājam, ka būtu nepieciešami reģionāli fondi kvalitatīvas  žurnālistikas atbalstam un pētniecības atbalstam. Eiropas līmeņa fondi. Tas novērstu aizdomas par valsts mēģinājumu iejaukties šajā politikā,” sacīja  Baltijas-Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Savukārt Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta krievu redakcijas galvenā redaktore Olga Proskurova diskusijā par informatīvās telpas drošību Latvijā secināja, ka saturs krievu auditorijai un komunikācija ar mazākumtautībām ir ilggadēja problēma, kas jārisina ilgtermiņā nevis tikai šādu krīžu gadījumā.

“Ko mēs varam gribēt no auditorijas, kas 20 gadus dzirdēja, ka Krievija viņus sauc par tautiešiem, bet Latvijā par cittautiešiem.. Šai lingvistiskajai niansei ir liela nozīme, un arī atbildes informācijas karam slēpjas arī šajā problēmā,” pauda Proskurova.

Proskurovas ieskatā rekomendācijās jāietver arī Latvijas krieviski runājošo, rakstošo žurnālistu izglītošanu krievu valodā, lai šajos kanālos veidotu spēcīgas profesionāļu komandas.

Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš izcēla mediju monitoringa trūkuma problēmas Latvijā, jo padome nespēj izsekot visu mediju saturam.

Latvija ir 108 reāli strādājošie elektroniskie mediji, kas saražo gandrīz miljonu stundu gadā, un padome pašlaik spēj apskatīt tikai pusprocentu tikai no tā, bet kapacitātes vēl arī ārvalstīs saražotā un Latvijā retranslētā satura monitorēšanai padomei nav.  “Varam mazu gabaliņu paķert klāt, bet tā ir tikai maza kripatiņa, kas nedos būtisku efektu,” atzina Ķēniņš.  

Kultūras ministrija vēl papildināja, ka informatīvās telpas drošības jautājumus aktualizēs arī Eiropas prezidentūras laikā, bet Mediju politikas pamatnostādņu projekta konceptuālais uzmetums varētu parādīties aprīlī.

Savukārt ar pilnu rekomendācijas tekstu iespējams iepazīsties Baltijas - Melnās jūras alianses mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti