Eksperti: Informācijas par Covid-19 ir ļoti daudz; jāmeklē jauni uzrunāšanas veidi

Domnīca "Providus" šodien prezentēs jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par Latvijas sabiedrības informētību, kā arī attieksmēm par Covid-19 un vakcināciju, īpaši pievēršot uzmanību jautājumiem par to, vai vērojamas atšķirības starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri savās ģimenēs sarunājas latviski un krieviski. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norādīja, ka informācijas pieejamība nav galvenā problēma pandēmijā.

Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Iļja Kozins pauda, ka problēma, iespējams, nav tik daudz informācijas pieejamībā, kā apstāklī, ka sabiedrībā valda neuzticēšanās varasiestādēm, un to ietekmē gan juceklīgā komunikācija, gan tādi sociālekonomiski faktori kā izglītības un ienākumu līmenis.

Eksperti: Informācijas par Covid-19 ir ļoti daudz; jāmeklē jauni uzrunāšanas veidi
00:00 / 03:04
Lejuplādēt

"Lai kāda tā informācija būtu, lai cik uztverama tā būtu, noteikti būs daļa cilvēku, kuru pārliecība būs daudzreiz stiprāka par faktiem. Tu vari jebkādus zinātniski pierādītus, pamatotus faktus sniegt un ļoti saprotamā valodā, bet tik un tā viņi paliks pie savas pārliecības. Tas gan nenozīmē, ka ar šiem cilvēkiem nav jāstrādā – protams, ka ir, bet ir jāmeklē pilnīgi jauni veidi, kā šo informāciju viņiem pasniegt. Pasniegšana ir vājais mērķis," viņš sacīja.

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins uzskata, ka informācijas par Covid-19 ir pat ļoti daudz, it īpaši krievu valodā. Nepieciešams meklēt jaunus veidus, kā uzrunāt konkrētas iedzīvotāju grupas, kaut arī šobrīd saskaramies jau ar tādu vīrusa izplatību, kad šim tematam ir grūtāk pieslēgties.

Pričins teica: "Es teiktu, ka mūsu galvenā prioritārā grupa, kas jāuzrunā, ir seniori. Jāsaka, ka no amatpersonu puses tieši seniori, arī latviešu valodā, ir problēma ar šo uzrunāšanu. Viņi izmanto klasiskos medijus, tradicionālos. Varbūt pat būtu jāuzrunā personiski, individuāli. Šeit varbūt nav pat jautājums par valodu, bet par formātu, kā to darīt, kā skaidrot. Mēs redzam, ka senioru vidū apmēram puse vēl nav vakcinējušies."

Igaunijas pieredze

Igaunijas piemērs liecina, ka sabiedrisko mediju kanāls krievu valodā tomēr var veiksmīgi sasniegt ļoti specifisku auditoriju. ETV+ galvenā redaktore Jekaterina Taklaja Latvijas Radio norādīja – lai arī ikdienā Igaunijas krievvalodīgie Krievijas kanālus patērē lielākā apjomā, jautājumos par Igaunijas sabiedrībai nozīmīgos jautājumos viņi par uzticamāko uzskata tieši ETV+ un izmanto to kā pirmo avotu informācijas iegūšanai.

Aptuveni 80% šī kanāla auditorijas ir vecāki par 50 gadiem, skaidroja Taklaja. Uzticēšanos šim kanālam apliecina arī pētījumi.

Taklaja skaidroja:

"Kad cilvēkiem jautāja, kuriem mediju kanāliem viņi uzticas visvairāk, ETV+ izvirzījās vadībā ne tikai starp citiem televīzijas kanāliem, bet arī starp visiem citiem pieejamajiem mediju kanāliem krievu valodā."

Latvijā veiktās aptaujas rezultātus par informācijas pieejamību krievu valodā plānots apspriest ar amatpersonām, kuras atbild par sabiedrības izglītošanu par Covid-19, kā arī žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām, kuri pamatā strādā ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt