Eksperti iesaka veidot gan TV kanālu krievu valodā, gan realitātes šovu par dzīvi Krievijā

Eksperti Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” diskutēja par iespējām cīnīties pret Krievijas propagandu, piedāvājot veidot gan atsevišķu sabiedriskā medija kanālu krievu valodā, gan realitātes šovu par dzīvi Krievijā.

Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norādīja, ka propaganda ir vērsta uz Eiropas pamatbrīvību un vērtību graušanu, cita dzīvesveida graušanu un tas jāpatur prātā, domājot par pretpasākumiem. Pēc viņas domām, Latvija un Baltijas valstis vienas pašas pret šo plašā mēroga Krievijas propagandas karu nevar cīnīties, tādēļ ir jāveicina starptautiskā sadarbība, jāuzlabo mediju saturs un daudzveidība, kā arī jāizglīto sabiedrība un žurnālisti.

„Eiropai nav pret propagandu jāatbild ar propagandu. (..) [Svarīga ir] žurnālistu un sabiedrības izglītošana,” uzsvēra ministre.

Savukārt mediju eksperts Rolands Tjarve, atsaucoties uz bijušā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Kažociņa teikto, aicināja cīnīties pret Kažociņa nosauktajiem Krievijas propagandas mērķiem, proti, pierādīt, ka Latvija nav korumpēta valsts, šeit netiek apspiestas cilvēktiesības un neatdzimst nacisms.

Tikmēr mediju eksperts Sergejs Kruks uzskata, ka šī problēma ir pārspīlēta, kam gan nepiekrita Saeimas deputāts, latgalietis Juris Viļums.

Bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka  galvenais virziens informācijas karā ir nacionālās informācijas telpas stiprināšana. Pēc Dimanta domām, viens no risinājumiem ir atsevišķs sabiedriskā medija kanāls krievu valodā. Šo risinājumu atbalstīja arī kultūras ministre un Viļums, aicinot apsvērt arī vienota Eiropas informācijas kanāla izveidi un vienota satura izveidē sadarboties ar Krievijas opozīcijas medijiem.

Rolands Tjarve pauda - koncentrēt spēkus uz vienu kanālu ir liels risks, ka informācija nenonāks līdz paredzētajai auditorijai, jo šobrīd cilvēki iegūst informāciju daudz dažādos veidos.

Runājot par auditoriju, kura būtu jāuzrunā ar šāda alternatīva informācijas kanāla palīdzību, Kruks pastāstīja par savu pētījumu, kas drīzumā tiks publiskots. Proti, parādās konkrēta grupa, kas negatīvi vērtē mediju darbību, un tai nav saistības ar cilvēku etnisko piederību vai valodu, kurā runā ģimenē.

„Šajā grupā ir Latgale, vecāka gadagājuma cilvēki, mājsaimnieces un pašnodarbinātie cilvēki. Mēs esam iezīmējuši vienu tādu grupu – krievi -, kura nesaņem informāciju, bet īstenībā ir daudzi citi cilvēki,” uzsvēra Kruks.

Arī Tjarve piekrita, ka nevar „noraksturot vidējo cilvēku, kas staigā apkārt apmuļķots propagandas dēļ un nav saņēmis informāciju”. Viņš uzsvēra, ka „vērtības tiek potētas” ne jau tik daudz ar ziņu palīdzību, kā filmām par karu un patriotismu.

Viņš, paužot skepsi par atsevišķa kanāla izveidi, aicināja meklēt interesantus veidus, kā cīnīties ar propagandu, piemēram, veidot realitātes šovu - Latvijā dzīvojošie latvieši un krievi dodas kādu laiku dzīvot uz Krieviju.

Savukārt Dimants rosināja raidījumu „Melu laboratorija” veidot ne tikai par vēsturi, bet arī tagadni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt