Panorāma

Latvija gatava uzņemt 10 Ukrainā cietušos

Panorāma

Vērtēs, vai elektrotirgus liberalizācijas atlikšana mazinās maksājumus

Pikets krievu skolu atbalstam

Eksperti: Iecere par mācībām tikai valsts valodā ir daļa no priekšvēlēšanu aktivitātēm

Koalīcijas līgumā ierakstītā vīzija mazākumtautību skolās pāriet uz izglītību  latviešu valodā izsaukusi  protesta akcijas. Kamēr politiķi izmaiņas skaidro ar nepieciešamību uzlabot skolēnu valsts valodas zināšanu līmeni, eksperti ir pārliecināti, ka šī iniciatīva ir daļa no politiķu priekšvēlēšanu aktivitātēm.

Aptaujātie eksperti uzsver, ka plānotajām izmaiņām ir maz sakara ar centieniem stiprināt latviešu valodas apguvi. „Tā ir Latvijas politiskās kultūras sastāvdaļa ar tādu īpatnību, ka pieņem lēmumus taktiskajos jautājumos, sakot, ka, pieņemot šo nacionāļu piedāvājumu, ir saglābta valdības stabilitāte. Bet tas izraisa domino efektu, ko mēs redzējām pirms dažiem gadiem ar līdzīgu nacionāļu ierosinājumu, kas beidzās ar ierosinātu referendumu un ar lielu, kā pie mums mēdz teikt, sabiedrības šķelšanu,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Sergejs Kruks.

Līdzīgi domā arī politologs Ivars Ījabs, kurš politiķu iniciatīvu saista ar Saeimas un  Eiroparlamenta vēlēšanu tuvošanos: „Kad atceramies iepriekšējās reformas, tad lēmums par tām tika pieņemts 1998.gadā ne ar vienu nekonsultējoties. Toreiz tika pieņemts lēmums - kad pienāks 2003. vai 2004.gads, kaut kas būs labāks. Šobrīd situācija ir līdzīga.”

Lielākā daļa no tiem, kas šo reformu mēģina dabūt cauri, ir ļoti tālās domās par to, kas vispār notiks 2018.gadā,” norāda politologs.

„Ja atceramies, tad tur tā lielā ņemšanās sākās ne jau tad, kad tika pieņemts lēmums, bet kad nāca virsū termiņš. Te notiek tas pats - tagad pieņems likumu cerībā, ka līdz 2018.gadam viss aizpeldēs un atrisināsies. Piedodiet, līdz 2018.gadam neviens te nav spējīgs pat domāt. Te visi domā par 2014. gada oktobri,” saka Ījabs.

Ījabs gan norāda, ka esošā situācija, kad dažādu tautību bērni spiesti mācīties atsevišķās skolās, neveicina integrāciju. Lai to mainītu, diskusija nepieciešama skolotāju, bērnu un viņu vecāku vidū. 

Jau ziņots, ka otrdien pie Ministru kabineta atkal izskanēja teju pirms desmit gadiem dzirdēti saukļi krievu skolu aizstāvībai. Protestējot pret nodomu no 2018.gada mazākumtautību skolās izglītību nodrošināt latviešu valodā, pulcējās nepilns simts cilvēku. Atšķirībā no 2003. un 2004.gada protestiem, šajā piketā skolēnu nebija. Krievu mācību valodas saglabāšanu aizstāvēja galvenokārt vecāka gadugājuma cilvēki un virkne politiķu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti