Cilvēktiesību eksperte un pētniece Sigita Zankovska–Odiņa pauž, ka tautība vai reliģija kļūst par pamatu agresijai, jo cilvēkā sakņojas tieksme dalīt cilvēkus „savējos” un „svešos”. „Ja cilvēks jūtas apdraudēts, ja viņam nav darba, ja cilvēkam ir sliktāki sadzīves apstākļi, cilvēki meklē vainīgos. Un kas parasti ir vainīgi – vainīgi ir politiķi vai vainīgi ir svešie, citi – tie, kas ir iebraukuši valstī un it kā atņēmuši cilvēku darba vietas, it kā atņēmuši cilvēku sociālo labklājību,” norāda Zankovska–Odiņa.
Šo sabiedrības noskaņojumu izmanto radikāli nacionālistiskie spēki, kas daudzās Eiropas valstīs gūst aizvien vairāk atbalstītāju un varas. Neiecietības veicināšanā akmens ir arī policijas un mediju lauciņā.
Gadījumos, ja kāds vietējais pastrādājis noziegumu, ziņās izlīdzas ar bezpersonisko “kāds vīrietis” vai “sieviete”, bet tiklīdz iesaistīts iebraucējs, uzsver tautību. „Tad ir jautājums – kāds ir mērķis, ka mēs uzsveram, ka noziedznieks ir bijis ar imigranta izcelsmi? Vai šādā veidā mēs gribam pateikt sabiedrībai, ka patiesībā mums ir jābaidās no visiem, kas nav savējie?” jautā Zankovska–Odiņa.
Lai arī šobrīd imigrantu plūsma uz Latviju nav liela, demogrāfijas tendences rāda – nav tālu brīdis, kad arī Latvijā būs vajadzīgs darbaspēka papildinājums. Lai izbēgtu no etniskiem konfliktiem, no svara, cik veselīgu un tālredzīgu integrācijas politiku Latvija būs sagatavojusi. „Tie konflikti, kas notiek Zviedrijā, tagad ļoti baisais notikums Londonā un vairākus gadus atpakaļ arī Francijā, tie ir saistīti ar valsts politiku, kura saka, jā – brauciet šurp, mēs jūs ieliksim vienā geto, dosim sociālos pabalstus un lieciet mūs mierā,” norāda integrācijas politikas eksperte Liesma Ose.
Šādā versijā sabiedrība noslāņojas, starp imigrantiem un pamatiedzīvotājiem rodas arī dzīveslīmeņa plaisa, kas noved pie konfliktiem. Latvijas līdzšinējo integrācijas politiku Zankovska-Odiņa sauc par sadrumstalotu. Šogad spēkā stājies apjomīgs dokuments, kas nostiprina Latvijas integrācijas politiku. Tās pamatmotīvs ir latviskās identitātes nostiprināšana, vienlaikus esot atvērtiem pret tiem, kuri vēlas iekļauties.
