Dienas ziņas

Ieskandināti Dikļu dziedāšanas svētki

Dienas ziņas

Papes dabas parkā izdeg 10 ha meža

Eksperti: GPS staciju atslēgšana Krievijā mūs neietekmēs

Eksperti: GPS staciju atslēgšana Krievijā mūs neietekmēs

Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins nācis klajā ar paziņojumu, ka no 1. jūnija Krievija atslēgs 11 tās teritorijā izvietotās Globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS stacijas. Taču tas nenozīmē, ka elektroniskās navigācijas ierīces, kas pēdējā laikā aizstājušas papīra kartes, kaimiņvalstī vairs nedarbosies.

Rogozins, kurš pazīstams ar skandaloziem izteikumiem, nesen paziņoja, ka Globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS stacijas šajā valstī vairs nedarbosies. Savukārt no 1. septembra Krievijas teritorijā varētu tikt pārtraukta GPS darbība vispār. Pēc šīs ziņas radās jautājums, vai, piemēram, braucot uz Sanktpēterburgu, ērtās elektroniskās navigācijas ierīces vietā atkal būs jāizmanto milzīgās papīra kartes?

Vismaz pagaidām atbilde uz šo jautājumu ir - nē. Kā skaidro Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā, GPS sastāv no satelītiem virs zemes un kontroles stacijām uz zemes.

„Uz zemes tātad šīs stacijas paaugstina šo mērījumu precizitāti, jo satelīti augšā ir tālu, augstu - 22 000 kilometru augstumā. Līdz ar to, lai precizētu mērījumus, ir nepieciešams uz vietas samērīt jau esošo kļūdu,” norāda aģentūras pārstāvis Jānis Zvirgzds.

Kļūdas rada, piemēram, atmosfēras traucējumi un stacijas palīdz tās novērst. Tomēr te runa ir par dažu centimetru novirzi – tādu, kas svarīga mērniekiem un zinātniekiem, bet, ne, piemēram, autovadītājiem. „Praktiskajiem lietotājiem šīs domstarpības neradīs nekādas problēmas, jo tā navigācija, kā viņa rādījusi, kur tas ceļš, mašīna brauc pa ceļu, tā viņa arī brauks,” pauž RTU Ģeomātikas katedras vadītājs Jānis Kaminskis.

„Zinātnieku darbu ietekmē. Tad mēs nevaram sasniegt centimetru precizitāti, ko mēs gribam. Un arī tas projekts, ka ir tāds bāzes staciju globālais tīkls, lai nodrošinātu visās zemeslodes vietās reālā laikā, tas ir uzreiz momentā  nospiežot GPS uztvērēju ar 10 centimetru precizitāti. Tātad nebūs iespējams tajās vietās, kur nav tās atbalsta stacijas,” saka Kaminskis.

GPS radās kā ASV armijas satelītu tīkls, kas ap tūkstošgades miju tika padarīts pieejams arī plašai publikai. Līdzīgas sistēmas attīsta arī Indija, Ķīna un Eiropas Savienība, bet Krievija savu GLONAS sistēmu jau izstrādājusi.

Ar to arī saistīta kaimiņvalsts pašreizējā retorika – ASV jau gada sākumā atteikusies ļaut Krievijai izvietot savas GLONAS sistēmas bāzes stacijas Amerikas teritorijā. „Amerikas kongress uzdod Amerikas Federālās drošības dienestam jautājumu, vai jūs varat garantēt, ka tādas stacijas kaut kādu saasinājumu gadījumā nevar tikt izmantotas pret Amerikas interesēm, pret Amerikas drošību? Protams, to neviens nevar garantēt, līdz ar to Kongress saka, ka mēs atļauju nedodam būvēt šīs stacijas. Un tad mēs vēl ar studentiem spriedām, nu kādā veidā tas atsauksies tālāk, jo Ķīnai tas pats jautājums, jo viņa izvērš savu sistēmu, Eiropai arī,” uzsver Kaminskis.

Eiropas Galileo sistēma varētu būt izveidota līdz 2020 gadam. Tomēr arī, ja līdz tam kāda no jau esošajām sistēmām tiktu atslēgta, uz Latviju ietekmi tas neatstātu. „Tas pilnībā neko neietekmē, tātad jebkuri mērījumi gan transporta jomā, gan mērniekiem, gan lauksaimniekiem, mērījumu precizitāti neietekmēs, jo būtībā, tātad Latvijā, LĢIA nodrošina savas bāzes stacijas, pašlaik 24 un ar šīm bāzes stacijām ir iespējams iegūt korekciju un mērījumus līdz centimetriem,” klāsta Zvirgzds.

Aptaujātie eksperti arī uzsver, ka, lai īstenotu draudus GPS darbību Krievijā apturēt vispār, nāktos raidīt bloķējošu signālu uz satelītiem, līdzīgi, kā Aukstā kara gados Padomju Savienība centās bloķēt rietumu radiostacijas. Tomēr tas būtu iedomājams tikai galēja starptautisko attiecību saasinājuma gadījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt