Eksperti: Galvenais šķērslis māju siltināšanai - iedzīvotāju izpratnes trūkums

Namu apsaimniekošanas un energoefektivitātes speciālisti piektdien pulcēsies seminārā, kurā plānots atklāt, kā ar dzīvojamo māju siltināšanu galvaspilsētai veicies šogad un kāds finansiālais atbalsts ēku renovācijai varētu būt pieejams nākotnē. Latvijai nereti tiek pārmests, ka tā ir salīdzinoši gausa ar māju siltināšanu.

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda laikā kopumā pašvaldībām un iedzīvotājiem bija izdevies saņemt ES atbalstu aptuveni 1000 māju renovācijām, un kopumā renovētajās mājās ir izdevies panākt enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji par 43%.

Ekonomikas ministrijas ES fondu departamenta pārstāve Zane Galinska norāda, ka kopumā šajā periodā izdevies piesaistīt visu pieejamo finansējumu. Tomēr ne visus projektus izdevies realizēt. „Sākotnēji, 2013.gadā, kad noslēdzās pieņemšana, tika apstiprināti projekti par visu pieejamo finansējumu, bet ar laiku daļa no tiem tika pārtraukti vairāku iemeslu dēļ. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad cilvēki pārdomā vai arī viņi nespēj saņemt aizņēmumu komercbankās,” saka Galinska.

Ekonomikas ministrijas eksperte norāda, ka iepriekš siltināšanas projektu virzību ir kavējis informācijas trūkums, tomēr šobrīd situācija ir būtiski uzlabojusies.

„Sākotnēji iedzīvotāji nezināja, ka ir ēku siltināšana. Piecu gadu laikā mēs esam panākuši, ka par to runā un zina, un labie piemēri iet no mutes mutē, un cilvēki sākuši interesēties par energoefektivitāti (..),” saka Galinska.

Piemēram, Olainē šobrīd renovācija ar siltināšanu ir paveikta vienā mājā, bet paraksti tiek vākti vēl septiņās mājās.

Namu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojuma uzņēmuma „Olaines ūdens un siltums” renovācijas projektu vadītājs Kristaps Vītiņš norāda, ka joprojām galvenais šķērslis renovācijai ir iedzīvotāju neinformētība un aizspriedumi, kas radušies pret siltināšanas pasākumiem senākā pagātnē. „Lielākais šķērslis ir cilvēku nezināšana par renovāciju. Daudziem tā asociējas ar māju siltināšanu 1990. gados, kas nenotika pārāk veiksmīgi – ar vēja noplēstām siltumizolācijas plāksnēm un krāsām, kas kļuvušas melnas. (..) Daļa ir ļoti atsaucīga, daļa atturīga – kopumā 50 pret 50,” saka Vītiņš.

„Olaines ūdens un siltuma” pārstāvis uzsver, ka šobrīd praktiski visos gadījumos siltināšana tiek veikta kompleksi ar citiem māju remonta darbiem, kuru mērķis ir arī nodrošināt labu ēku tehnisko stāvokli. „Ēkas tehniskā stāvokļa sakārtošana: kanalizācija, ūdens apgāde – māju saved kārtībā,” klāsta Vītiņš.

Iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda laikā kopējais pieejamais atbalsta finansējums bija nepilni 100 miljoni eiro, un to varēja izmantot, lai līdzfinansētu līdz 50 procentiem no kopējām māju renovācijas projektu izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt