„Jāpiekrīt, ka no juridiskā viedokļa, īsti korekti tas nav, ka par visiem pārkāpumiem būtu tikai fiksētais sods. Bet tajā pašā laikā tas ir viens no tiesībpolitikas jautājumiem,” sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.
Par vislielāko pārkāpumu, proti, vairāk nekā 60 km/h virs atļautā braukšanas ātruma, Golubevs neatbalsta fiksēto sodu ieviešanu: „Jo tomēr ir atšķirība, vai es braucu 60 km/h virs atļautā, piemēram, Jūrmalas šosejā uz 155 km/h vai uz 220 km/h, kad pārkāpti vairāk nekā simts kilometri virs atļautā. Noteikt abiem vienādu sodu nav juridiski korekti,” spriež CSDD vadītājs.
Tam piekrīt arī Drošas braukšanas skolas vadītājs Artūrs Priednieks, norādot – nav iespējams nejauši pārkāpt braukšanas ātrumu tik būtiski.
Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis piekrīt, ka sodiem par būtiskiem pārkāpumiem, kas patiešām apdraud drošību, jābūt konkrētiem un lieliem. Viņš gan piebilst, ka būtu jāatstāj brīdinājums par maziem pārkāpumiem.
