Eksperti: Eiropai un Krievijai - katrai sava dienaskārtība attiecību uzlabošanai

Eiropa un Krievija saprot nepieciešamību uzsākt abpusējo dialogu, taču katrai no pusēm ir sava dienaskārtība un sava izpratne par veidiem, kā uzlabot attiecības. Šādu viedokli šodien Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā publiskajā diskusijā par Latvijas, Baltijas jūras reģiona, Eiropas un transatlantiskās drošības jautājumiem Ukrainas krīzes kontekstā pauda vairāki starptautiskās politikas eksperti.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka viens no galvenajiem iemesliem pašreizējam attiecību sasalumam ir milzīgā neuzticēšanās otrai pusei. Kā uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds, visticamāk, daudzas valstis centīsies pragmatizēt attiecības ar Krieviju, taču Krimas aneksija daudziem ir atvērusi acis un likusi savu nostāju pārskatīt.

"Mēs esam tādā visai pesimistiskā periodā par attiecībām. Vairs nav ideālas ilūzijas vai gaidas par to, ka mēs varam sadarboties nākotnē. Ir divi attīstības modeļi, kas ir starp Eiropas Savienību un Krieviju, un abas puses ļoti labi saprot, ka mēs esam atšķirīgi. Pat ja mēs saprotam dialoga nepieciešamību, pat ja mēs saprotam visu kontekstu. Taču nepieciešamība pēc dažādām aktivitātēm abu pušu līderiem var atšķirties. Daudziem Krima bija tāds kā modinātāja zvans," uzskata Sprūds.

Pēc viņa teiktā, jautājums ir par to, vai nebūs tādas valstis, kas jūtas mazāk apdraudētas, kam Ukrainā notiekošais šķiet mazāk svarīgs un kas biznesa attīstības dēļ būs gatavas  attiecības ar Krieviju padarīt pragmatiskākas un konstruktīvākas.

"Krima ir atjauninājusi un kādam vairojusi kopējo izpratni par to, ka mēs varam mēģināt pragmatizēt attiecības, taču attiecības tuvākajā laikā īpaši labas tomēr nebūs. Reālisma piedzimšana vai atdzimšana ir notikusi," teica Sprūds.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti